Naftas cena šonedēļ pietuvojās 120 dolāriem par barelu (60 latu). Analītiķi prognozē, ka līdz ar situācijas saasināšanos Lībijā naftas cena pieaugs vēl vairāk. Līdz ar to neizbēgami palielināsies arī pārtikas cenas, kas pēdējā laikā sasniegušas rekordaugstu līmeni. Tas rada bažas, ka daudzi miljoni cilvēku pasaules nabadzīgākajos reģionos varētu ciest badu.
Naftas sadārdzinājums nozīmēs arī daudzu naftas blakusproduktu, arī degvielas, cenu pieaugumu, palielinot izdevumus ražotājiem.
Lībija iegūst tikai divus procentus no visas pasaules jēlnaftas, bet 85% no tās tiek eksportēti uz Eiropu, kur dažas valstis no tās ir lielā mērā atkarīgas. Piemēram, 2010. gadā Lībijas nafta veidoja 22% no patērētās jēlnaftas Francijā, 16% Itālijā un 13% Spānijā, vēsta Reuters. Lībijas nafta veido 23%no Īrijas, 21% no Austrijas un 11% no Portugāles naftas importa.
Līdz ar Lībijas naftas eksporta paralīzi šīm valstīm nākas domāt, no kā iepirkt iztrūkstošo daudzumu melnā zelta. «Nav daudz vietu, kur var dabūt lielisku aizstājēju Lībijas naftai, kuras kvalitāte ir ļoti augsta,» stāsta Hermans Fransens no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Vašingtonā. «Eiropa cenšas diversificēt [enerģētikas tirgu] tik daudz, cik vien iespējams, bet valstis, ar kuru palīdzību to varētu izdarīt, ir tādas, pie kurām tā nevēlas vērsties.»
Savulaik daudzas Eiropas valstis investējušas lielus līdzekļus naftas ieguves biznesā Ziemeļāfrikas valstīs, lai mazinātu atkarību no Krievijas un Irānas jēlnaftas. Bet pēdējie notikumi reģionā liek domāt, ka tas nav bijis pats drošākais solis. Eksperti spriež, ka tas varētu novest Eiropu pie smagas izšķiršanās - kļūt vairāk atkarīgai no Krievijas vai Tuvajiem Austrumiem, vai no abiem.