Viņa arī uzsvēra, ka šī būs šī 2024.gada pēdējā ES Ārlietu padome, tomēr šī būs pirmā reize, kad padomē piedalīsies Eiropas Komisijas (EK) augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.
Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt Kallasu, viņas ambīcijas un darba kārtību ES vienotībai un efektīvākām darba metodēm, kā arī tam, lai ES balss izskanētu plašāk pasaulē. Braže žurnālistiem apliecināja, ka viņa plāno pilnībā atbalstīt Kallasas darba kārtību.
Tāpat Braže akcentēja, ka ES Ārlietu padomes darba sesijā oficiāli pieņemts 15.sankciju paketi pret Krieviju. Viņa pieminēja, ka gada sākumā sankciju paketēs nebija iekļauts neviens "ēnu flotes" tankkuģis, šoreiz iekļauti vairāk nekā 100. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka ES ir jādara vairāk, bet tas ir labs pirmais solis.
Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, joprojām galvenie avoti, ar kuriem Krievija finansē karu Ukrainā, ir naftas un gāzes tirdzniecība. Tāpēc jārunā par lielāku atbalstu Ukrainai. Viņasprāt, pirmajam solim vajadzētu būt ierobežot Krievijas piekļuvi naudai, tehnoloģijām un sadarbībai ar trešām valstīm, kas iesaistītas noteikto sankciju apiešanā.
Runājot par atbalstu Ukrainai, Braže sacīja, ka ES Ārlietu padomē sanāksmē būs saruna ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu. Viņa uzsvēra, ka Ukrainas ārlietu ministrs labi zina, kāda ir Latvijas nostāja šajā jautājumā, turklāt bijusi laba viedokļu apmaiņa par Krievijas konfiscētajiem aktīviem.
Viņa norādīja, ka Latvijas nostāja ir vienāda ar Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un Poliju, proti, ir gan juridisks, gan praktisks pamatojums, lai izmantotu Krievijas konfiscētos aktīvus Ukrainas atjaunošanai. Braže akcentēja, ka ar šo jautājumu jāspēj virzīties uz priekšu. Viņa arī apliecināja, ka šajā sanāksmē negaida lēmumu pieņemšanu, taču Braže ir apņēmības pilna uzturēt šo jautājumu dienaskārtībā.
Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka nav nekādu indikāciju, ka Krievija vēlas mieru, vai tā virzās uz mieru. Gluži pretēji - notiek arvien vairāk uzbrukumu, tostarp Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Pēc Bražes paustā, lai būtu jebkādas iespējas rast pienācīgus risinājumus saistībā ar miera sarunām vai kādu citu formātu, Ukraina ir jānostiprina kaujas laukā.
Viņa klāstīja, ka sanāksmē runās arī par Gruziju. Braže uzsvēra, ka Gruzijas iedzīvotāji stingri iestājas par nākotni Eiropā. Tāpat ir pieredzēti atsevišķi pamattiesību pārkāpumi. Tāpēc Latvija ir iekļāvusi nacionālajā sankciju sarakstā vairākas Gruzijas amatpersonas, aizliedzot tām ieceļot valstī.
Viņa pieminēja, ka gan Baltijas valstu, gan arī kopumā ES nostāja ir diezgan skaidra. Lai Gruzija tuvinātos ES, ir ieguldīts daudz pūļu, naudas un resursu. Būt par daļu no bloka ir bijusi Gruzijas iedzīvotāju vēlme. Bražes ieskatā, ir pilnīgi skaidrs, ka varas iestādēm ir jāizlemj, kādi būs nākamie soļi, turklāt viņa pauda cerību, ka tās ievēros Gruzijas iedzīvotāju vēlmi. Braže stāstīja, ka notiks ES līmeņa diskusija un tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz iespēju ceļot ar diplomātiskajām vai dienesta pasēm.
Tāpat sanāksmē gaidāmas diskusijas par Tuvajiem Austrumiem, Sīriju, kur situācija attīstās ļoti strauji. Valstis ir ieinteresētas, lai Sīrijā tiktu nodrošināta stabilitāte, panākts miers un tā neradītu terorisma riskus nevienai no valstīm ārpus Sīrijas. Viņa piebilda, ka tāpēc arī ES ir ļoti ieinteresēta notikumu attīstībā Sīrijā.
Taujāta, kā notikumi Sīrijā ietekmēs Krieviju, Braže sacīja, ka ikviens, kurš vada autoritāru režīmu un asociē sevi ar Krieviju, galu galā kritīs. Viņa atgādināja, ka tas ir redzēts arī citās valstīs, arī Sīrijā. Viņa teica, ka patlaban varas pāreja ir diezgan labi pārvaldīta, taču tai ir jābūt iekļaujošai, garantējot taisnīgumu, pamattiesības, stabilitāti, kā arī jānovērš terorisma risks kaimiņvalstīm vai citām valstīm. Braže apliecināja atbalstu Sīrijai kā miermīlīgai, stabilai valstij ar attīstības iespējām tās iedzīvotājiem.
LETA jau rakstīja, ka Braže pirmdien piedalās ES Ārlietu padomē. Paredzēts, ka sanāksmes fokusā būs diskusijas par Krievijas iegrožošanu un turpmāko ES atbalstu Ukrainai, īpaši saistībā ES sankcijām pret Krieviju. Paredzēts, ka ministri apstiprinās ES 15.sankciju kārtu pret Krieviju, kura tiks pieņemta Eiropadomes laikā 19.decembrī un 20.decembrī.