Eiropas Komisija mudina samazināt nozveju

Kaut kur Latvijā, kur vidēji mirstība gadā ir 33+ tūkstoši, bet dzimstība 21+ tūkstotis, saredzi vairošanās tempu? Kur? Jēga rodas nemanot. Ja nācija grib pastāvēt. Ja negrib, tad Sandris tik raksta un nemīlējas ar meiteni. Cilvēks ir pamanījies apmānīt dabu jaundzimušo un slimo aprūpē, ja vispār.

Ne par zivīm, bet par vairošanos. Tur jau tā lieta, ka daba, programmu veidojot, paredzēja, ka dabiskais atbirums būs liels un mazākā daļa sasniegs dzimumgatavību un tiks pie vairošanās. Tā kā cilvēks šajā ziņā dabu nu ir pamanījies pamatīgi apmānīt, vajadzētu lietot galvu, domājot arī par vairošanās tempiem un jēgu.

Ja uzlūkojam Lamanšu un Baltijas jūru kā vienu uzskaites vienību, tad nozvejas samazināšana Latvijā nozīmē samazinājumu ES kopējā akvatorijā. Tad Lamanšā Francijas flote var turpināt zveju, jo Latvija formāli nodrošina samazinājumu ES valstu ūdeņos. Bet zivju krājumi ir piesaistīti savam areālam. Latvijas zivju vairākums dzīvo Latvijas ūdeņos. (Tikai zuši migrē uz Sargasu jūru). Kvotu noteikšana un uzskaite balstās uz pētījumiem, kuri nosaka - kādas zivis, kur, kad un cik var nozvejot. Cik saprotu, pētījumiem un zivju krājumu aizsardzībai Latvijai naudas nav - pētnieciskie kuģi, institūti un jūras robežas patrulēšana mums ir par dārgu. Knapi varam sargāt dīķus, ezerus un lašupītes. Tāpēc varam būt pretimnākoši kvotu samazināšanā un kvotu pardošanā kaimiņiem, jo neapsargātā jūrā kaimiņi tāpat izzvejos mūsu zivis. Vairākus gadus padomju laikā strādāju par konvencijas zvejas inspektoru un redzēju, ka pat padomju robežapsardzes režīms neatturēja no sīkām blēdībām. Šodien Talajos Austrumos un Ziemeļos Barenca jūrā zvejnieki konfliktē ar robežsardzi līdz pat brīdinājuma šāvieniem. Krievijā zvejas kvotu tirgošana pirms dažiem gadiem radīja asus kriminalizētā biznesa interešu konfliktus. Par jūras resursu sargāšanu labi varētu izstāstīt arī Jānis Ādamsons, kurš patrulēja jūru Talajos Austrumos.

resursus nozvejo ne jau mazie kugisi, bet lielie trali - kuri panem pilnigi visu, neko aiz sevis neatstajot - tiem ari kvotas bus, jo specigaks lobijs. Par to ari francu zvejnieki cinas. Zivju kvalitate ir briesmiga - jo zivis tiek saspiestas lielaja maisaa... ir labas dok. filmas par so temu.

Neredzu sakarīgu saistību starp zivi un pāķi, toties redzu nepatīkamu saistību starp rakstu un dz nespēju sagremot faktu, ka citiem problēmas nepavisam nešķiet saprotamas. Sāksim ar lietpratēja profila izveidošanu. Cik reizes mēnesī ēd zivis pats/pati, un kādas tieši? Pēcnācēji ir dabas ielikta programma. Var jau, protams, ņirgāties par to, bet tad jājautā, cik vesela ir galva, kas to dara.

Jā, tieši tā. Tērēsim visus sev pieejamos resursus, kamēr citi tos nav iztērējuši. Ēdīsm, dzersim un dzīrosim. Un radīsim daudz pēcnācējus - vajag taču, lai latvju tauta beidzot atdzimst visā krāšņumā! Tikai ko darīsim, kad visi pieejamie resursi būs izsmelti? Kā pabarosim visas "dzīru laikā" sadzimušās mutes? Mirsim badā, ievērsīsimies kanibālismam un noskatīsimie kā mūsu civilizācija sabrūk tāpat kā to nācās darīt Lieldienu salu iedzīvotāji, Maijiem, Grenlandē ieceļojušajiem Vikingiem un vēl daudziem citiem tuvākā un tālākā pagātnē. Vēsture jau sevi ir daudzas reizes iepriekš atkārtojusi, tikai aprobežotajiem latvju pāķiem liekas, ka viņu problēmas ir kaut kas unikāls.

Pasūtiet taču to EK uz poda. Zvejosim un dzīvosim kā tas vajadzīgs mums.Jādara viss lai paēdinātu savu tautu.

XIX gs. kalpiem līgstot pie saimniekiem līgumā bija vispārpieņemts punkts, ka saimnieks nedrīkst barot kalpus ar lasi un foreli biežāk kā 4 dienas nedēļā, jo daudzi skopi saimnieki centās iztikt ar šīm visiem pieejamajām zivīm, nevis cūķi galdā likt. Nepagāja ne simts gadi un tās nu ir delikatese. Vajag pasūtīt visas tās komisijas tālāk un turpināt kā līdz šīm - mūsu mazbērni varēs apgādāt bagāto valstu restorānus ar ļoti reti sastopamām delikatesēm: siļķi, mencu, brētliņu.

un kāds tam sakars ar Komisijas ziņojumu? Tas, ka Latvijā ir "savējie un labējie cilvēki" nav pretarguments EK iniciatīvām.

Francijā zvejnieki savu interešu apliecinājumam pagājušajā nedēļā bloķēja ostas. Bija tiesu darbi, jo protesta akcija bija skaudri sajūtama. Mūsējie zvejnieki ir lādzīgāki. Rīgas jūras līcī un Latvijas piekrastē zivju krājumi var samazināties tikai sekojošos gadījumos: 1) paši nozvejojam par daudz. Bet nozveja ir mazinājusies. Krievija nepērk Latvijas šprotes. Zvejas kuģus sagriežam naglās, izdzīvošanai Liepājā zvejnieki zvejo no jūras padomju laika kabeļus un pārdod tos metāllūžņos. 2) rūpniecība un lauksaimniecība piesārņo jūru un samazina zivju atražošanos. Piesārņojuma līmenis ir mazinājies, jo mazinājusies saimnieciskās darbības intensitāte Latvijā. 3) pārdodam ārzemju zvejniekiem nozvejas kvotas Latvijas jūras ūdeņos, naudu sadalām starp "labiem cilvēkiem". Tad Latvijas pircēji pirks ārzemnieku zvejotas un apstrādātas vietējās zivis un maksās par "labu cilvēku" labu dzīvošanu.

Tā ir tā sauktā "the problem of the commons". Tā rodas katru reizi, kad vairāki cilvēki, kopienas vai valstis lieto vienu resursu, piemēram, jūru, ezeru, ganības, mežu utt.. Visi jau zemapziņā apzinās, ka tas tiek ekspluatēts pārmērīgi un ka pēc gada, diviem vai pieciem šis resurs būs izsīcis, bet neviens nerīkojas, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm... Jo kāda jēga, ka tu sāksi mazāk zvejot vai cirst mežu... jo tavs kaimiņš tāpat paņems nozvejos to zivi un nocirtīs to koku tavā vietā. Tāpēc visi zvejo, medī un cērt vēl aktīvāk, kamēr kopējais resurs izsīkst daudz ātrāk nekā sākotnēji tas tika prognozēts. Nu un tas arī ir tas, uz ko mūs savā aprobežotībā aicina zvirbulēns. Diemžēl tādā gadījumā mazie zvirbulēni Baltijas jūrā zivis vairs nepieredzēs. Lai tā nenotiktu ES ietvaros tiek finansēti daudzi pētījumi, dažādas iniciatīvas un programmas. Tiek ieguldits liels darbs kopējā resursa saudzēšanai, bet diemžēl dažādi tumsoņas un populisti (tai skaitā zvirbulēns) to visu diskreditē baidot ar to, ka redz atkal citi grib mums kaut ko atņemt... ES grb nevis atņemt latviešiem zivis, bet tieši otrādi pasargāt tādus zvirbulēnus no viņu pašu idiotisma.

Kad Itālija atteiksies no jūras veltēm un zivīm savā uzturā kā tās būtiskas sastāvdaļas, tad parunāsim par mani, kas jūras zivis ēd reizi nedēļā vai divās, cik dārgas tās tagad. Piekrītu zvirbulēnam. No mazajiem prasa to, ko paši negrib un nespēj prasīt no sevis. Pie tam tas notiek it kā cēlu mērķu aizsegā.

Pie tevis minētajām problēmām vainojamas citas valstis, ne Latvija.

Kārtējo reizi paspīdēji ar savu aprobežotību. Ja neesi neko dzirdējis par "the problem of the commons" un ilgtspējīgu attīstītību, tad labāk turi muti ciet. Es gribu, lai arī mani bērni pieredzētu laikus, kad Baltijas jūrā mīt zivis un tā nav pārvērtusies par aizaugušu dīķi. Pateikt, ka mums šīs zivis vajag šodien, bet rīt bez tām iztiksim, ir Šlesrveidīgs populisms. Tas ir aptuveni tāpat, kā pateikt, ka arī lidmašīnai, lai turētos gaisā, dažās skrūvītes nav vajadzīgas. Pie tam ekosistēma ir 100x sarežģītāks mehānisms kā lidmašīna.

Nu re, cik prātīgs kārtējais lūgums, mazā Latvija ar savām lielajām nozvejām traucē nabadzīgajai Eiropas Savienībai :))) P.S. Īsāko sakot, nelieši, nē, ne šie lūdzēji, bet šo lūgumu realizētāji, kuri te netrūks :)))