Pēc balsojuma likumprojekta autors K.Kariņš, kurš bija arī EP pilnvarotais pārstāvis sarunās ar ES Padomi un Eiropas Komisiju - pirmais Latvijas pārstāvis šajā sasaukumā, kurš piedalās tik augsta līmeņa sarunās par ES likumdošanu, pauda gandarījumu par rezultātu un uzsvēra, ka tas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz vienotu Eiropas enerģētikas ārpolitiku, kas nākotnē ļaus dalībvalstīm runāt vienā balsī ar energoresursu piegādātājiem. Pēc viņa vārdiem, mazinot piegādātāju ietekmi un stiprinot konkurenci, ieguvēji būs ES patērētāji, kuri būs pasargāti no neprognozējamām cenu svārtībām.
Sarunā ar Diena.lv K.Kariņš arī norādīja, ka likumprojekts paredz ieviest lielāku atklātību un caurskatāmību dalībvalstu līgumos ar trešo valstu enerģijas resursu piegādātājiem, vienlaikus gan norādot, ka šis princips neattieksies uz līgumiem, kas tiek slēgti tieši starp uzņēmumiem. Dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā būs
jāiesniedz EK visi spēkā esošie starpvaldību nolīgumi ar trešajām
valstīm. Gadījumos, kad dalībvalstis uzskatīs, ka informācija par līgumiem ir konfidenciāla, EK nedrīkstēs to izpaust tālāk, taču šī informācija vienalga būs jāsniedz, pretējā gadījumā valstīm draudēs finanšu sankcijas.
Vienota ES pieeja šajā jomā nepieciešama, lai garantētu konkurences iespējamību, kā arī drošas gāzes, naftas un elektrības piegādes caur enerģijas tīkliem patērētājiem visās ES dalībvalstīs, uzskata K. Kariņš.
Jautāts, vai šajā gadījumā nepalielinās EK loma un nesamazinās dalībvalstu iespējas pieņemt neatkarīgus lēmumus, K. Kariņš Diena.lv atzina, ka Eiropas institūtu un dalībvalstu domstarpības, protams, pastāv, taču vienlaikus jāņem vērā, ka gan Latvijas, gan ES patērētajiem šāda situācija enerģētikas jomā kopumā nāks tikai par labu.
Patlaban ES importē vairāk nekā 60% no tai nepieciešamiem gāzes un 80% no naftas energoresursiem. Tajā pašā laikā dalībvalstis slēdz necaurskatāmus līgumus par enerģijas piegādēm vai infrastruktūras izmantošanu ar trešajām valstīm un to kompānijām bez koordinācijas ar Eiropas Komisiju, piebilda eiroparlamentārietis.
Jāatgādina, ka šā gada februārī EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja K. Kariņa izstrādāto likumprojektu Eiropas Savienības informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā par vienotu ES pieeju sadarbībai ar trešo valstu piegādātājiem. Līdz ar balsojumu Kariņš tika pilnvarots pārstāvēt EP trīspusējās sarunās ar Eiropas Komisiju un ES Padomi par likumprojekta gala tekstu. Sarunu laikā panākto kompromisu EP atbildīgā komiteja apstiprināja un virzīja uz balsojumu.
EP apstiprinātais likumprojekts stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienībās Oficiālājā Vēstnesī.