Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Eiropas Savienība prasa atklātību no Šveices bankām

Šveices varas iestādes, kuras pēdējos piecus gadus globālā mērogā cīnās par savām ilgu laiku pastāvošajām tiesībām saglabāt šīs valsts banku klientu kontu, noguldījumu un arī darījumu jeb vienā vārdā - banku - noslēpumu, var kapitulēt Eiropas Savienības (ES) spiediena priekšā, uzskata aģentūra Bloomberg.

Eiropā pēc virknes skaļu skandālu pieņemas spēkā cīņa ar nodokļu nemaksātājiem, kamdēļ Šveices varas iestādes sākušas sarunas ar ES par jaunu līgumu nodokļu jomā, kas paredz banku noslēpuma atklāšanu pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma.

Tieši kādas prasības ES izvirzījusi Šveicei, pagaidām precīzi nav zināms, taču sarunu iznākums atkarīgs arī no ES atbildes piedāvājuma, kā arī no Šveices vēlētāju attieksmes, jo šajā valstī pastāvošā tiešā demokrātija ļauj ar referenduma palīdzību noraidīt faktiski jebkuru valdības panāktu vienošanos.

Banku noslēpuma esamība ļāvusi Šveices finanšu iestādēm piesaistīt vismaz 2,8 triljonus ASV dolāru (~Ls 1,5 triljoni) ārvalstu noguldītāju līdzekļu.

Daži eksperti uzskata, ka pat neliela Šveices valdības piekāpšanās saistībā ar banku noslēpumu novedīs pie ievērojamas līdzekļu aizplūšanas no valsts, citas prognozes nav tik pesimistiskas, norādot - kamēr nav skaidrs, tieši kāda vienošanās tiks noslēgta starp Šveici un ES un uz kāda veida aktīviem tā attieksies - piemēram, pastāv šaubas, vai vienošanās varētu attiekties uz banku seifu saturu, pāragri runāt par zaudējumiem un ieguvumiem.

ASV prasība

Maija beigās Šveices valdība valsts finanšu ministres Evelīnas Vidmeras-Šlumpfas personā paziņoja, ka Šveice pieņēmusi ASV prasību, lai atrisinātu nesaskaņas par Šveices banku līdzdalību saistībā ar amerikāņu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ministre atteicās sniegt informāciju par summu, kādu Šveices bankām nāksies maksāt ASV nodokļu institūcijām, tomēr valsts plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka soda naudas apjoms var sasniegt desmit miljardus franku (~ 5,6 miljardi latu).

E. Vidmera-Šlumpfa gan kategoriski noraidīja publiski izskanējušos apgalvojumus, ka Šveices nodokļu maksātājiem būs jāsedz vismaz puse no sankciju summas, norādot, ka visi izdevumi gulsies uz banku pleciem.

Jāatgādina, ka Šveice banku noslēpuma tabu jau daļēji pārkāpa februārī, kad piekrita informācijas nodošanai ASV varas iestādēm atbilstoši likumam, kas prasa, lai ārvalstu bankas automātiski sniegtu informāciju par ASV pilsoņu ārzonas aktīviem. Tiesa, šo vienošanos pagaidām atsakās ratificēt Šveices parlaments, jo līguma saturs ir tik slepens, ka ar to liegts iepazīstināt pat parlamentāriešus, kas Šveicē jau izsaucis sašutuma vētru par «amerikāņu diktātu».

Negrib zaudēt klientus

E. Vidmera-Šlumpfa maija sākumā paziņoja, ka atbalstīs automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanu tikai ar nosacījumu, ka šis process būs standartizēts, saprotams un nepasliktinās situāciju valsts bankās. Tajā pašā laikā virkne Šveices banku jau atzinušas, ka sākušas pārskatīt savus principus darbībai ar necaurspīdīgu kapitālu.

Tas liecina, ka Šveices baņķieri secinājuši - valsts drīzumā zaudēs vienu no savām galvenajām priekšrocībām cīņā par noguldītājiem - banku noslēpuma nesatricināmu ievērošanu.

Jāņem vērā arī tas, ka daudzas, it īpaši nelielās, Šveices bankas ir ļoti konservatīvas, un pastāv bažas, ka tām būs grūti piemēroties jaunajai realitātei, bet pietiekama klientu skaita neesamības gadījumā daļu no tām pat var nākties slēgt.

Jāpiebilst, ka lielāko daļu ārvalstu aktīvu Šveices bankās veido nevis amerikāņu, bet gan tieši eiropiešu noguldījumi.

Tiesa gan, ir eksperti, kas uzskata, ilgtermiņa perspektīvā Šveices atteikšanās no banku noslēpuma būs ieguvums gan valstij, gan tās finanšu sektoram. Lozannas biznesa skolas profesors Stefans Garelli ir pārliecināts ka valstij nepieciešams atrisināt problēmu, kas novedusi pie attiecību pasliktināšanās ar Šveices lielāko tirdzniecības partneri - ES. Turklāt jāņem vērā, ka Šveicei ir ļoti daudzveidīga ekonomika, ne tikai šokolāde un pulksteņi. Tādi sektori kā farmācija, mašīnbūve, pārtikas rūpniecība, tūrisms veiksmīgi konkurē globālā mērogā nevis tāpēc, ka izmantotu kādus īpašus likumus, bet gan sekmīgās darbības rezultātā. «Nav nekādu iemeslu domāt, ka to pašu nevarētu sasniegt arī Šveices bankas,» uzskata S. Garelli.

Cīņa pret ārzonām

ES un Šveices sarunas par banku noslēpuma iespējamo atklāšanu ir apliecinājums šobrīd aktuālajai tendencei, kuras ietvaros ASV un ES valstu varas iestādes īsteno vērienīgu, pret ārzonām vērstu kampaņu, kā arī cenšas palielināt kontroli pār finanšu plūsmām, tajā skaitā mēģinot noraut banku noslēpuma plīvuru.

Šai tendencei atbilst arī aizvien plašāku pilnvaru piešķiršana institūcijām - nodokļu iekasētājām, un to aizvien plašāka starptautiskā sadarbība. Taču izmaiņas nav straujas, jo nākas meklēt kompromisus starp varas iestādēm, kuras cīnās pret naudas atmazgāšanu, un banku sektoru, kas cenšas saglabāt klientu uzticību.

Viens no galvenajiem iemesliem ES aktivitātēm šajā virzienā ir centieni samazināt finanšu riskus, ko rada pelēkās shēmas. Savukārt par pēdējo pilienu ES pacietības kausā acīmredzami kļuva Kipras finanšu krīze.

Jāņem arī vērā, ka pašlaik ir labvēlīga situācija ES spiediena izdarīšanai tieši uz Šveices banku sektoru, jo tas pēdējā laikā bijis iesaistīts virknē skaļu skandālu, kas nav nākuši par labu šīs valsts banku prestižam. Piemēram, nesen atklātībā nonākušais fakts, ka Francijas nu jau bijušais budžeta lietu ministrs Žeroms Kajizaks slepus glabājis naudu Šveices bankās, turklāt laikā, kad Eiropā īstenoti plaši taupības pasākumi, Francijas un arī citu Eiropas valstu vēlētāju vidū raisījis antipātijas pret Šveices banku sistēmu.

Ņemot vērā to, ka Šveice ir faktiski pēdējais banku noslēpuma bastions Eiropā, valda viedoklis, ka vismaz Rietumu pasaulē noslēpuma saglabāšanai vairs nav perspektīvas, un tas nesaglabāsies esošajā līmenī, bet informācija par noguldītājiem agrāk vai vēlāk kļūs pieejama visām ieinteresētajām institūcijām, to vidū tiesībsargājošajām iestādēm. Protams, faktiska banku noslēpuma likvidēšana Eiropā mazinās ārvalstu noguldītāju interesi par tās bankām, taču tajā pašā laikā ļaus Briselei nošaut vismaz vienu politisku zaķi - palielinās iedzīvotāju visai zemo uzticību apvienotās Eiropas varas institūtiem.

Domājams, privātpersonām un arī uzņēmumiem, kas vēlēsies saglabāt savu finanšu operāciju un noguldījumu noslēpumainību, aizvien pievilcīgāka šķitīs Singapūra, Malaizija vai Honkonga, kuras likušas saprast, ka jautājums par banku noslēpuma atklāšanu tajās skatīts netiks.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits