Likumdošanas priekšlikums nosaka, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm jāizlīdzina mežsaimniecības, aramzemes un ganību apsaimniekošanas radītie CO2 izmeši, veicinot to absorbēšanu. CO2 jeb ogļskābo gāzi absorbē, piemēram, meži.
Deputāti arī uzskata, ka dalībvalstīm, ka saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķiem un Parīzes klimata vienošanos būtu jānodrošina lielāka CO2 uzņemšanas jauda, lai 2030.gadā tā pārsniegtu izmešu apjomu.
Saskaņā ar jauno plānu, ES dalībvalstis turpmāk katru gadu ziņos par savu CO2 izmešu apjomu, tiecoties uz mērķi divos piecu gadu periodos - no 2021. līdz 2025.gadam un no 2026. līdz 2030.gadam - izlīdzināt izmešu un absorbētās CO2 apjomu. Nesasniedzot mērķi, attiecīgais iztrūkums tiktu kompensēts ar pieļaujamo izmešu samazinājumu saskaņā ar "Kopīgo centienu regulu".
Znotiņa-Znota skaidroja, ka katras ES dalībvalsts sasniedzamais mērķis tiks noteikts, izmantojot "meža references līmeni", jeb aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumus apsaimniekotajā meža zemē.
Ziņojums tika pieņemts ar 532 balsīm pret 144, 20 deputātiem atturoties. Tagad likumprojekts atgriezīsies Vides komitejā (ENVI), lai EP un ES Padome varēs uzsākt sarunas, tiklīdz ministri jeb Padome būs apstiprinājusi savu pozīciju.