Projekti ietver gan bezpilota zemūdeņu atklāšanas sistēmu, gan jaunu medicīniskās apmācības centru.
ES paziņoja, ka bezpilota pretzemūdeņu sistēma būs moderna tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sistēma zemūdens karadarbībai, kas palīdzēs aizsargāt "zemūdens augstvērtīgo infrastruktūru, kā arī jūrā bāzētās enerģētikas sistēmas", atvairot zemūdens komunikācijas līniju apdraudējumu.
Tāpat ES plāno izveidot kiberakadēmiju un inovāciju mezglu, lai veicinātu tehnoloģiski prasmīgu darbaspēku un "kibergudru ekosistēmu". Šo projektu vadīs Portugāle un Spānija.
Savukārt Polija un Ungārija vadīs medicīniskās apmācības centra izveidi. Šis centrs koncentrēsies uz ES īpašo operāciju spēku atbalstu.
ES dalībvalstis tradicionāli ir aizsargājušas savu aizsardzības sektoru, paļaujoties uz NATO kā visaptverošu organizāciju kolektīvas aizsardzības garantēšanai. Tomēr pēdējo gadu laikā Eiropa ir mudināta uzņemties lielāku daļu aizsardzības sloga.
Līdz šim kopumā ES pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) programmā apstiprināti 47 projekti. Programmu dalībvalstis sāka 2017.gadā, lai veicinātu ciešāku sadarbību aizsardzības jautājumos un samazinātu paļaušanos uz ASV šajā jomā.
25 ES dalībvalstis, kas pievienojušas PESCO, līdz šim nav spējušas vienoties par nosacījumiem trešo valstu, piemēram, ASV un Lielbritānijas pēc breksita, dalībai projektos.
Daļa valstu, piemēram, Nīderlande uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt sabiedroto valstis, kurām ir liela aizsardzības rūpniecība un zināšanas, bet Francija ir mudinājusi Eiropu attīstīt savu stratēģisko autonomiju
VVZ
esunes
snm