Pirmdien videokonferences formātā ārlietu ministri sprieda par simtiem tūkstošu ārvalstīs jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas dēļ iestrēgušo ES pilsoņu repatriāciju.
Ministrs pastāstīja, ka daudz tika diskutēts par ES pilsoņu repatriāciju no tā saucamajām trešajām valstīm, kur, piemēram, Latvijas valstspiederīgie atrodas ceļojumu, darba vai komandējumu dēļ.
"Mēs runājām par nepieciešamību vairāk sadarboties. Mums tas ir īpaši kritiski, jo Latvijai nav tehnisku iespēju sūtīt savas lidmašīnas, piemēram, uz Latīņameriku, Dienvidaustrumāziju vai Āfriku, jo tur nav daudz Latvijas valstspiederīgo," skaidroja ministrs.
Rinkēvičs sacīja, ka, piemēram, Argentīna ir valstspiederīgie, kuri netiek mājās. To skaits nav mērāms simtos, bet arī viņiem ir jātiek atpakaļ uz dzimteni.
"Tad, kad regulārā aviosatiksme tiek pārtraukta, mums ir jāmeklē iespējas, kā šiem cilvēkiem panākt pretim, lai viņi varētu atgriezties mājās ar lielvalstu organizētajiem repatriācijas reisiem," pavēstīja Rinkēvičs, piebilstot, ka šajos reisos prioritāte ir attiecīgās valsts pilsoņiem.
Tāpat ministri runāja par to, kādā veidā iedarbināt ES solidaritātes klauzulu, lai izvairītos no gadījumiem, kad vienai valstij domāti medicīnas sūtījumi "iestrēgst" citas valsts muitā.
Jautāts, kādas varētu būt vīrusa izplatības ģeopolitiskās sekas, ministrs norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri par to runāt.
Viņš pieminēja 2001.gada 11.septembri, kas mainīja veidu, kā cilvēki ceļo, lido un pārvietojams. "Ir ieviesti lielāki drošības pasākumi, pastiprināta cīņa pret terorismu, uzlabota informācijas apmaiņa, tomēr daudziem tajā brīdī šķita, ka pasaule būs apgriezusies kājām gaisā. Aptuveni mēnesi valdīja diezgan liela neziņa. Jaunais vīruss zināmā mērā ir kaut kas ļoti līdzīgs," sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, kad Covid-19 krīze būs pārvarēta, aktualizēsies diskusijas par to, kā globālās ceļošanas apstākļos, savlaicīgi noreaģēt uz potenciālam pandēmijām, kā ar tām cīnīties, kā pārņemt labākās prakses un pieredzes. Ministrs neizslēdza iespēju, ka daudzi analizēs, cik savlaicīgi, cik saprātīgi, cik daudz tika izdarīts, saņemot informāciju par Covid-19 janvārī, februārī.
Rinkēvičs norādīja, ka tāpat būs jārunā par to, kā koordinēt tādus pasākumus kā, piemēram, robežu slēgšana. "Tad, kad ir pandēmija, valstis pilnīgi pamatotu iemeslu dēļ cenšas slēgt robežas, aviosatiksmi, pasažieru satiksmi. Bieži tas notiek ļoti nekoordinēti un haotiski," sacīja ministrs.
Runājot par aizvadīto divu nedēļu notikumiem, ministrs pastāstīja par piedzīvotajām situācijām, kad cilvēki pasūta vienas biļetes un pēkšņi stājas spēkā jauni ierobežojumi, kas liedz cilvēkam nokļūt Eiropā.
"Tad kādam pasaka, ka viņu neielaidīs Tallinas reisā, jo viņš ir Latvijas pilsonis, kaut gan valsts atļauj tranzītu. Mums ir bijuši daudz piemēru, cik haotiska šobrīd ir situācija," pastāstīja ministrs, uzsverot, ka nākotnē vajadzētu meklēt vienotu standartu šādiem brīžiem.
Viņaprāt, būs jārunā arī par pasaules veselības aizsardzības sistēmu. Lai gan ir Pasaules Veselības organizācija, ikdienas darbā var novērot, ka lielāka sadarbība, informācijas apmaiņa un savstarpējs atbalsts ir nepieciešams arī ikdienā.
"Var gadīties, ka vienai valstij pietrūkst reaģenti, bet tai ir kaut kas cits. Protams, tādā situācijā katrs skatīsies uz savām vajadzībām un tas ir pamatoti, tomēr ir nepieciešama sadarbība ES ietvaros, lai varētu palīdzēt tiem, kam kaut kā pietrūkst," sacīja ministrs.
Viņš minēja Lietuvas piemēru, kurai pietrūka reaģenti vīrusa testa veikšanai. "Šie jautājumi ir jāanalizē. Patlaban mēs vēl esam epicentrā. Jā, cilvēki sāk domāt, kas notiks ar ekonomiku, kādas būs politiskās blaknes, tomēr mēs esam refleksiju pašā sākumā," uzsvēra Rinkēvičs.
Kopš virkne pasaules valstu Covid-19 dēļ ieviesušas ceļošanas ierobežojumus, Latvija organizējusi virkni repatriācijas avioreisu, kā arī valstspiederīgie mājās atgriezušies ar kuģi un citiem transportlīdzekļiem.
Uldis