"Pēc 16 stundu ilgām sarunām mēs pietuvojāmies vienošanās panākšanai, taču to nespējām panākt. Es pārtraucu Eirogrupas sanāksmi un mēs turpināsim rīt [ceturtdien]," norāda Eirogrupas prezidents Mario Senteno.
Jau vēstīts, ka ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksme otrdien ievilkās līdz vēlai naktij.
Sanāksme sākās ar stundas novēlošanos plkst.17, taču drīz vien tika uz vairākām stundām pārtraukta, cenšoties rast kādu kompromisu, vēsta diplomāti.
Galvenais klupšanas akmens ir kopīgs ES aizņēmums jeb tā dēvētās koronaobligācijas, kas varētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas izaugsmes tempa kritumu, kuru šogad varētu izsaukt Covid-19 pandēmija.
To pieprasa atsevišķas dienvidvalstis, īpaši Itālija un Spānija. savukārt Francija ierosinājusi izveidot pagaidu obligāciju fondu, kas būtu apjomā ierobežots un tiktu izmantots vienīgi koronavīrusa krīzes seku novēršanai.
Taču pret koronaobligāciju ieviešanu kategoriski iebilst Vācija, Nīderlande, Austrija un Somija.
Apspriesta tiek arī Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) līdzekļu piešķiršana atsevišķām valstīm, kas saskartos ar grūtībām piesaistīt līdzekļus finanšu tirgū pandēmijas seku novēršanai.
Ministri apsprieduši arī Eiropas Investīciju bankas garantiju fondu uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un ES atbalstu tā dēvēto dīkstāves pabalstu maksāšanai.
Šo trīs instrumentu kombinācija būtu "nepārprotama solidaritātes demonstrācija, kas tagad tik ļoti nepieciešama Eiropai," pirms sarunu sākuma izteicās Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, vienlaikus atzīstot, ka panākt vienprātību nebūs viegls uzdevums.
Taču ESM izmantošana neapmierina dienvidu valstis, kas bažījas, ka šie aizņēmumi tiks saistīti ar bargiem nosacījumiem.
Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte preses konferencē pirmdienas vakarā uzsvēris, ka ESM ir "pilnīgi neadekvāts" instruments reakcijai uz pašreizējo krīzi. "ESM - nē, eiroobligācijām - noteikti jā!" piebildis Itālijas premjers.
jautājums
skats no malas
āmen