Otrdien Eiropas Parlaments — klātesot Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam un ANO Klimata pārmaiņu konferences 21. sesijas (COP21) priekšsēdētājai Segolēnai Ruajālai — deva savu piekrišanu Parīzes nolīguma ratifikācijai, un līdz ar to pēdējais atlikušais šķērslis ir pārvarēts un nolīguma ratifikācijas politiskais process Eiropas Savienībā ir noslēdzies.
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā 14. septembra runā par stāvokli Savienībā aicināja nolīgumu bez kavēšanās ratificēt. Viņš sacīja: "Doto solījumu lēna izpilde ir parādība, kas arvien vairāk draud iedragāt Savienības ticamību. Piemērs tam ir Parīzes nolīgums. Mēs, eiropieši, esam pasaules līderi rīcībā klimata politikas jomā. Tā bija Eiropa, kas sekmēja pašu pirmo juridiski saistošo pasaules mēroga vienošanos klimata jomā. Tā bija Eiropa, kas izveidoja vērienīgu koalīciju, kura darīja iespējamu nolīguma noslēgšanu Parīzē. Es aicinu visas dalībvalstis un šo Parlamentu sniegt savu artavu turpmāko nedēļu, nevis mēnešu, laikā. Mums ir jābūt ātrākiem."
Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: "Mūsu kopīgais uzdevums ir saistības pārvērst reālos pasākumos. Šajā ziņā Eiropa ir tālu priekšā pārējiem. Mēs jau esam izveidojuši politiku un instrumentus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķrādītājus, dotu impulsu pārejai uz tīru enerģiju visā pasaulē un modernizētu ekonomiku. Pasaule dodas uz priekšu, un Eiropa tai rāda ceļu: mēs pašapzinīgi un pārliecināti vedam pasauli cīņā ar klimata pārmaiņām."
Līdz šim Parīzes nolīgumu ratificējušas 62 puses, kas kopā rada teju 52 % globālo emisiju. Nolīgums stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 55 puses, kas kopā rada 55 % no globālajām emisijām. Kad ES būs dokumentu ratificējusi un deponējusi, būs sasniegts vajadzīgais 55 % slieksnis, kas nozīmē, ka Parīzes nolīgums stājas spēkā. Eiropas Komisija jau ir nākusi klajā ar priekšlikumiem tiesību aktiem, kuri ļaus izpildīt ES saistības — emisijas Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 40 %.