ES aicināja Ziemeļkoreju atsākt sarunas ar starptautisko sabiedrību, pārtraukt provokācijas un atteikties no visiem atomieročiem un esošajām kodolprogrammām, kā arī citiem masu iznīcināšanas ieročiem un ballistisko raķešu programmām.
ES skaidroja, ka ieviesusi jaunas sankcijas, jo Ziemeļkorejas rīcība pārkāpj vairākas ANO rezolūcijas un rada nopietnu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai reģionā un pasaulē.
Jaunās sankcijas paredz paplašināt investīciju aizliegumu uz jauniem sektoriem, proti, nozarēm, kas saistītas ar tradicionālajiem ieročiem, metalurģiju un metālapstrādi un kosmisko aviāciju. Tiks aizliegta konkrētu pakalpojumu piegāde juridiskām vai fiziskām personām, tostarp pakalpojumi, kas saistīti ar datoriem, kalnrūpniecību un ražošanu.
ES "melnajam sarakstam" pievienotas vēl četras personas, kam ES iesaldēti līdzekļi un liegts saņemt vīzu iebraukšanai. Kopumā šai sarakstā jau ir 41 Ziemeļkorejas pilsonis.
ES ir pakāpeniski paplašinājusi sankcijas pret Ziemeļkoreju. Pēdējo reizi tas notika februāra beigās.
Starptautisko sankciju mērķis ir ierobežot Ziemeļkorejas ballistisko raķešu un kodolprogrammu, kuras mērķis, kā uzskata eksperti, ir izstrādāt tāla darbības rādiusa raķeti, kas ar kodolgalviņu spētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju.
Ziemeļkoreja līdz šim ir sarīkojusi piecus kodolizmēģinājumus, tostarp divus pagājušajā gadā.
Trešdien Ziemeļkoreja izšāva ballistisko raķeti Japāņu jūrā.