Sagaidāms, ka jaunie noteikumi saasinās attiecības Briseles un Ķīnas starpā.
Eiropas Komisija (EK), ES dalībvalstu valdības un Eiropas Parlamenta (EP) locekļi kopš jūlija veda sarunas par jauniem noteikumiem importa muitas regulēšanai un negodīgas tirdzniecības ierobežošanai, sevišķi no Ķīnas.
"Eiropa iestājas par atvērtu un godīgu tirdzniecību, bet mēs neesam naivi brīvie tirgoņi. Šodien mēs stiprinām mūsu antidempinga noteikumus," paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Viņš uzsvēra, ka jaunie pasākumi nav mērķēti pret kādu konkrētu valsti, bet pieņemti tāpēc, lai ES rīcībā būtu līdzekļi cīņai pret netaisnīgu konkurenci.
Taču Eiropas rūpniecības nozares izdara spiedienu uz ES, lai tā saglabā spēcīgus tirdzniecības aizsardzības pasākumus, ņemot vērā Ķīnas pārprodukciju un valsts subsīdijas, sevišķi tērauda un citās metālrūpniecības nozarēs.
EK tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma norādīja, ka pieņemtās izmaiņas "stiprinās ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus" un nodrošinās, ka Eiropas rūpniecība spēs aizsargāties pret negodīgu konkurenci.
Jauno pasākumu mērķis ir kompensēt sekas, ko radīs tirgus ekonomikas statusa piešķiršana Ķīnai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Šī tirdzniecības strīda dēļ ES un Ķīnai jūnijā neizdevās nākt klajā ar kopīgu paziņojumu par ANO Parīzes klimata līgumu.
Ķīna 2001.gadā pievienojās PTO un cerēja pagājušajā gadā iegūt pilnvērtīgas tirgus ekonomikas statusu, apliecinot, ka tā nesubsidē savu eksportu nolūkā ierobežot globālo konkurenci.
Taču EP nobalsoja pret tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Pekinai, norādot, ka vispirms jāizveido mehānisms, kas pasargātu ES iekšējo tirgu no lētā Ķīnas importa.
Pekina šo soli uztvēra kā "slēptu protekcionismu" un pārmeta rietumiem dubultstandartus.