Tūkstošiem cilvēku, tradicionāli tērpušies baltos kreklos un sarkaniem kaklautiem rokās, sapulcējās pie pilsētas domes, lai svinētu festivāla sākumu.
Plānots, ka festivāla pirmais vēršu skrējiens notiks sestdien, neskatoties uz dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem.
Ceturtdien pie pilsētas domes bija sapulcējušies aptuveni 100 aktīvisti no dzīvnieku aizsardzības organizācijām PETA un AnimaNaturalis, pieprasot festivāla atcelšanu.
Viņu plakāti vēstīja "Apturiet vēršu cīņas", un viņi aizdedzināja sarkanas dūmu sveces, lai simbolizētu asinis, ko katru gadu Spānijas vēršu cīņās izlej aptuveni 20 000 vēršu.
Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos.
Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.
Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam Un saule lec, un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.
Bīstamie skrējieni vidēji ilgst nepilnas četras minūtes, un pieredzes bagātākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu svētajam Ferminam.
Kopš 1911.gada vēršu skrējienu laikā dzīvību zaudējuši 15 cilvēki. Pēdējais letālais gadījums bija 2009.gadā, kad vērsis sabadīja kādu 27 gadus vecu spāni kaklā, sirdī un plaušās.