Plkst. 11.11 (plkst.12.11 pēc Latvijas laika) sievietes "iebruka" pilsētu un mazpilsētu mērijās Vācijas dienvidos un rietumos, simboliski sagrābjot varu savās rokās.
Diseldorfā grupa padzīvojušu kundzīšu "saņēma gūstā" pilsētas mēru, bet Bonnā "varu sagrāba" veļas mazgātājas.
Ceturtdienā pirms Pelnu trešdienas, kas šogad iekrīt 14.februārī un iezīmē Lieldienu gavēņa sākumu, sievietes arī tradicionāli nogriež sastaptajiem vīriešiem kaklasaites, tādejādi izaicinot viņu autoritāti.
Tomēr Ķelnē šogad pilsētas atslēgas pieprasīja trīs vīrieši, kamēr tūkstošiem karnevāla dalībnieku bija sapulcējušies pilsētas centrā, tērpušies krāsainos kostīmos.
Taču arī karnevāla jautrībai un krāšņumam ir robežas - dalībniekiem aizliegts pārģērbties par teroristiem un nēsāt viltus ieročus. Karnevālu norises vietās dežūrē policisti, kas pārbauda aizdomīgas personas, ziņo Ķelnes policijas departaments.
Karnevāli notiek galvenokārt tajās Vācijas daļās, kur izplatīta katoļticība. Šajos reģionos tā ir gadsimtiem sena tradīcija, ko cilvēki ar prieku turpina kopt katru gadu.
Protestantu reģionos Vācijas ziemeļos un austrumos šādi karnevāli nav plaši izplatīti.