Ierobežot masveida nelegālo imigrāciju Eiropā un vienlaikus piesaistīt
ES nepieciešamo darbaspēku no citām valstīm. Tās ir vienas no
galvenajām prioritātēm Francijas izstrādātajā imigrācijas paktā, ar ko
Parīze pirmdien iepazīstinās citas dalībvalstis. Tai skaitā Francija
iesaka veidot ciešāku dalībvalstu informācijas apmaiņu par patvēruma
meklētājiem un ES ārējo robežu uzraudzības uzlabošanu. Tomēr nav
skaidrs, vai ES īsā laikā izdosies rast vienošanos šajā sarežģītajā
jautājumā, ko ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā
Sarkozī izvēlējies par vienu no savām prioritātēm.
"Prezidents uzskata, ka mums ir jābūt atvērtiem imigrācijai, jo
iedzīvotāji noveco un mums vajag ievest darbiniekus, lai aizpildītu
trūkstošās darba vietas," nesen, tiekoties ar žurnālistiem uzsvēra
N.Sarkozī diplomātiskais padomnieks Žans Davids Levits. Tādēļ Francija
nākšot klajā ar tā dēvētās izvēlētās migrācijas priekšlikumu. Saskaņā
ar to ES valstis varēs veicināt nepieciešamo imigrantu pieplūdumu, arī
ar visām ģimenēm. "Mēs sacīsim nē nelegālajai imigrācijai un jā —
izvēlētajai," uzsver Ž.D.Levits. Viens no jaunā imigrācijas pakta
mērķiem ir harmonizēt patvēruma piešķiršanas politiku visās valstīs.
Jāpārtrauc legalizācija
Francija uzskata, ka būtu jāpatrauc Spānijā un Itālijā pastāvošā kārtība, saskaņā ar kuru šajās valstīs nelegāli ieceļojušie imigranti var legalizēties. Tādējādi, kā uzskata eksperti, šo abu valstu lēmumi nākuši par labu to ekonomikai, jo ir pieaudzis likumīgi nodarbināto nodokļu maksātāju skaits. Taču Parīzei ir bažas, ka pieaugs Francijas nelegālo imigrantu skaits, kas dosies uz Spāniju legalizēties un pēc tam atgriezīsies. Francija joprojām vēlas, lai tiktu izveidota vienota ES sistēma, kā rezultātā imigrants, kuram būs liegts patvērums vienā valstī, nevarēs legalizēties citās. Kā uzskata Elizejas pilī, būtu nepieciešams reformēt ES ārējās robežas uzraudzības aģentūru Frontex. Tās darbība esot jāpastiprina, lai novērstu milzīgo nelegālo imigrantu pieplūdumu.
Tiesa, Spānija ir piespiedusi Franciju mīkstināt imigrācijas paktu. Madrides uzstājības rezultātā, piemēram, vairs nebūšot prasība obligāti slēgt integrācijas līgumus. Tas noteiktu, ka imigrantiem būtu jāpauž atbalsts Eiropas vērtībām. Šādā gadījumā viņiem būtu jāmācās vietējā valoda, iecietības un vienlīdzības jautājumi. Spānija uzskata, ka tas tikai aizbaidīs imigrantus laikā, kad Spānijai nepieciešamas papildu darba rokas.
Patlaban jebkādas iniciatīvas ir iesprostotas, no vienas puses, vēlmē ierobežot imigrāciju, no otras — aizvien augošajā gan strādnieku, gan augsti kvalificētu speciālistu trūkumā. Lai piesaistītu tieši izglītotos cilvēkus, Francija ierosina ieviest jau agrāk Briselē apspriesto ideju par tā dēvētajām zilajām kartēm.
Vajadzīgs darbaspēks
"Mums ir nepieciešami imigranti, jo darbaspēks visos segmentos noveco," uzsver Eiropas politikas pētnieks Lorāns Koens-Tanugi, kurš arī konsultējis Francijas valdību par iespējamajiem risinājumiem šajā jomā. Eiropai ir jādomā, kā piesaistīt savām augstskolām gudros prātus no citām pasaules daļām, ko veiksmīgi dara ASV. "Amerikāņi savās universitātēs pašlaik piesaista visas pasaules eliti," uzsver L.Koens-Tanugi. Tiek lēsts, ka 50% ASV strādājošo ārzemnieku ir augsti kvalificēti, Eiropā šis rādītājs ir tikai 5%. Vienlaikus nāktos izglītot arī pašus eiropiešus par imigrācijas nepieciešamību.
Taču tā vietā, lai šādi rīkotos, imigrācijas jautājumus Eiropā daudzi valstu vadītāji izmanto saviem politiskajiem nolūkiem, uzskata Francijas pētniecības institūta CNRS imigrācijas eksperts Patriks Veils. Spilgtākais piemērs, viņaprāt, ir Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kura valdība ir sākusi virkni pasākumu pret romu (čigānu) tautības nelegālo imigrantu ieplūšanu. Pēdējais no visvairāk kritizētajiem Itālijas soļiem ir plāns visiem romu tautības imigrantiem, arī bērniem, paņemt pirkstu nospiedumus. Tiesa, jāpiebilst, ka arī pats N.Sarkozī, būdams iekšlietu ministrs laikā, kad Parīze piedzīvoja imigrantu nemierus, nāca klajā ar krasiem paziņojumiem.