Francijas valdība uzskata, ka armijai ir jāmainās, lai palielinātu gatavību cīnīties pret mūsdienu pasaules draudiem. Analītiķi uzsver, ka mūsdienās daudz lielākas briesmas rada teroristu grupējumi, nevis naidīgu lielvalstu tanku divīzijas. Tāpat kā citām Eiropas valstīm, Francijai jāmēģina tikt galā ar aukstā kara mantojumu, kas apgrūtina bruņoto spēku attīstību. Pēc valdības domām, nav pieļaujams, ka 60% bruņoto spēku personāla pilda administratīvos un atbalsta pienākumus, kamēr militārās operācijās var piedalīties tikai 40% personāla.
Francijas armijā pašlaik ir ap 350 000 militārpersonu, ieskaitot žandarmus, informē AP. Skaitliskā sastāva samazināšana par 54 000 nozīmē, ka armija zaudēs katru septīto darbavietu.
Ar reformu palīdzību paredzēts uzlabot arī militārās bāzes, lai likvidētu nevajadzīgās un nostiprinātu labākās bāzes. Valdības amatpersonas uzsver, ka lēmums par slēgšanu attiecas uz tām bāzēm, kas nav spējīgas piemēroties mūsdienu draudiem. Valdības rīcība izsaukusi daudzu pašvaldību neapmierinātību, jo armijas bāze nereti ir vietējās dzīves centrs, kas pašvaldībai nodrošina labus ienākumus. Tagad pašvaldībām nāksies domāt, ko iesākt ar pamestām bāzēm. Francijas valdība sola, ka pašvaldības, ko visvairāk būs skārusi armijas reforma, saņems ievērojamu finansiālo palīdzību.
Francijas bruņoto spēku vadība vēlas palielināt armijas kaujas gatavību, lai franču karavīri būtu labāk sagatavoti militārām operācijām ārzemēs. Saskaņā ar reformas plānu Francijai jābūt spējīgai vienlaikus nosūtīt uz ārzemēm līdz pat 30 000 karavīru. Pašlaik iespējas ir daudz mazākas. ANO un NATO operācijās piedalās vairāk nekā 10 000 franču karavīru, kas dienē tādās valstīs kā Afganistāna, Kosova, Libāna, Kotdivuāra un Čada.