Ārkārtas stāvoklis pagarināts līdz 1.novembrim. Parlamenta augšpalāta Senāts pagarinājumu apstiprināja jau otrdien.
Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka šī ir pēdējā reize, kad ārkārtas stāvoklis tiek pagarināts, un valdība iecerējusi pieņemt jaunu drošības likumu, kurā būtu iekļauti daudzi pasākumi, kas pašreiz tiek īstenoti ārkārtas stāvokļa ietvaros. Taču valdības iecere saskārusies ar kritiku no tiesību organizāciju puses.
Nacionālā sapulcē balsojumā par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu piedalījās tikai 150 no 577 apakšpalātas deputātiem. "Par" pagarinājumu balsoja 137 deputāti, bet "pret" balsoja 13, liecina Nacionālās sapulcēs tvitera kontā atrodamā informācijā.
Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolons, aicinot pagarināt ārkārtas stāvokli, sacīja, ka jauni uzbrukumi ir ļoti iespējami.
Izlūkdienesti uzskata, ka teroristu grupējums Islāma valsts joprojām ir spējīgs sarīkot uzbrukumus Francijā un Eiropā, neskatoties uz nesenajiem teritoriju zaudējumiem Sīrijā un Irākā.
Ministrs norādīja, ka, pateicoties ārkārtas stāvoklim, varasiestādes varējušas izveidot drošības zonas mūzikas festivālu, Tour de France sacensību un Eiropas čempionāta futbolā laikā.
"Pretēji tam, ko daži domā, ārkārtas stāvoklis nav uzbrukums mūsu brīvībām, bet līdzeklis, lai tās aizsargātu," uzsvēra Kolons.
Ārkārtas stāvoklis pagarināts jau piecas reizes kopš ieviešanas pēc Parīzes teroraktiem, kuros dzīvību zaudēja 130 cilvēki.