"Mēs saskaramies ar aizvien jauniem izaicinājumiem, uz kuriem varam atbildēt vienīgi kopīgiem spēkiem," sacījusi Lietuvas prezidente, aicinot īpašu uzmanību pievērst enerģētiskās un informācijas drošības jomai.
Runājot par enerģētisko drošību, viņa norādījusi uz nepieciešamību ne tikai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei, bet arī pēc iespējas drīzāk izveidot Eiropas Savienības (ES) iekšējo enerģijas tirgu un novērst izolētu enerģētisko salu pastāvēšanu.
Tikšanās laikā pārrunāti arī apdraudējumi informācijas drošības jomā. Grībauskaite uzsvērusi, ka Lietuva šobrīd saskaras ar aizvien intensīvāku propagandu un meklē veidus, kā apturēt melu un dezinformācijas izplatīšanu.
Runājot par situāciju Ukrainā, viņa apliecinājusi stingru Lietuvas atbalstu ukraiņu izvēlei veidot eiropeisku valsti un norādījusi, ka ir svarīgi turpināt atbalstu Ukrainai, lai tā spētu īstenot būtiskas demokrātiskās reformas.
Skarti arī jautājumi par iespējām veicināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju un samazināt jauniešu bezdarbu bloka valstīs.
Grībauskaite uzsvērusi, ka Vācija ir viena no svarīgākajām Lietuvas partnerēm, kas stingri atbalstījusi tās dalību Eiropas Savienībā un NATO. "Mūsu divpusējās attiecības ir stipras visās jomās - gan sadarbojoties starptautiskajās organizācijās, gan attīstot ekonomiskos sakarus. Vācija ir otra lielākā Lietuvas partnere tirdzniecības apjoma ziņā un trešā lielākā investore Lietuvā. Mūsu valstī darbojas aptuveni 500 Vācijas kompāniju un vairāk nekā 1000 uzņēmumu ar Vācijas kapitālu," viņa pastāstījusi.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti ieradušies Vācijā, lai savu valstu vārdā saņemtu Vācijas preses izdevēju savienības piešķirto balvu Zelta Viktorija gada eiropiešiem, kas Baltijas valstīm piešķirta par sasniegumiem virzībā uz Eiropu un ticību tās nākotnei.