Šobrīd pie varas ir koalīcija, kurā ietilpst gan Jaunā demokrātijas partija, gan PASOK. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu starptautisko aizdevumu, kas ļāva Atēnām izvairīties no maksātnespējas.
Intervijā laikrakstam Axia Samars izteicies, ka viņš apšauba jaunas koalīcijas dzīvotspēju, brīdinot par "nestabilitāti", kas "neizbēgami novedīs pie jaunām vēlēšanām".
Tikmēr premjerministrs Luks Papadems, kurš vada pagaidu valdību, trešdien, uzstājoties televīzijā, apgalvoja, ka viņa administrācijas piecu mēnešu ilgais darbs esot apliecinājis, ka partijas, kas apvienojušās lielajā koalīcijā nolūkā steidzami īstenot starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, "bijušas spējīgas sadarboties". Tas ļāvis Grieķijai saņemt otro starptautisko aizdevumu - 130 miljardus eiro, kurus piešķīrusi Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskai Valūtas fonds (SVF). "Kad valsts ir funkcionēt spējīga, kad institūcijas un ekonomika darbojas, tad koalīcijas valdība var izrādīties efektīva. Taču šodien Grieķija atrodas pilnīgi citādā situācijā," norādīja Samars.
Neapmierinātība ar stingrajiem taupības pasākumiem un strauji augošo bezdarbu, kas janvārī sasniedza 22%, ir satricinājuši Grieķijas tradicionālo politisko spektru, un valdības izveidošana pēc ārkārtas vēlēšanām, domājams, būs ļoti grūta.
Šobrīd ceturtdaļa grieķu gatavi balsot par kreisajiem ekstrēmistiem - 13% atbalsta Radikālo kreiso koalīciju (SYRIZA), bet 12% - komunistus (KKE). Vēl 12% vēlētāju domā balsot par salīdzinoši mērenāko partiju Demokrātiskie kreisie.
Savukārt konservatīvie, kas, iebilstot pret budžeta izdevumu kraso samazināšanu, atšķēlās no Jaunās demokrātijas partijas un izveidoja partiju Neatkarīgie grieķi, var cerēt uz 11% balsu.
Tikmēr neonacistisko partiju Zelta saullēkts atbalsta pieci procenti vēlētāju, bet otru galēji labējo partiju - LAOS - trīs procenti. Vēl trīs procenti grieķu plāno balsot par zaļajiem.