Igaunija šajos pētījumos pieprasījusi arī nodrošināt savu ekspertu līdzdalību. Pētījumu rezultātus iesniegs Ārlietu ministrijai un citām iestādēm. Saskaņā ar ANO Jūras konvenciju valstij savā ekonomiskajā zonā ir īpašas tiesības veikt pētījumus un pasākumus jūras vides saglabāšanai.
Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) turpinās analizēt Nord Stream gāzes cauruļvada darbības iespējamo ietekmi uz Latvijas drošību, informē ministrijas preses sekretāre Dace Ankipāne.
Piektdien AM amatpersonas tikās ar projekta Nord Stream pārstāvjiem, kuri bija izteikuši vēlēšanos informēt par gāzes cauruļvada būvniecības projekta realizācijas gaitu. Tikšanās laikā apspriesti gāzes cauruļvada drošības un vides jautājumi.
Nord Stream ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas patērētājiem. Pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 kilometrus garš, un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Igaunija Nord Stream atļāvusi pētīt jūru pie savām robežām; Latvija analizēs ietekmi
Igaunijas Ārlietu ministrija sakarā ar gāzes vada celtniecību atļāvusi Krievijas-Vācijas koncernam Nord Stream veikt ekoloģiskus pētījumus Igaunijas ekonomiskajā zonā jūrā pie savas valsts robežām, vēsta Postimees.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.