Valdības apstiprinātais budžets, kas ceturtdien tiks nodots parlamentam, nākamgad paredz 98,8 miljardus kronu (4,44 miljardi latu) ieņēmumus un tikpat lielus izdevumus, pieņemot, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums būs 2,6%. Pakļaujoties uzņēmēju un ekonomikas ekspertu iebildumiem, nav palielināti nodokļi, kā tas bija plānots agrāk, taču maksimāli apgriezti izdevumi, arī tālākā nākotnē atliekot ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. Pēdējais caurums aizpildīts, palielinot prognozētos ieņēmumus no atsevišķiem valsts uzņēmumiem.
Visām ministrijām jau agrāk tika uzdots par 8% salīdzinājumā ar šo gadu samazināt savus un padotības iestāžu administratīvos izdevumus, pašām ļaujot izvēlēties, kurās pozīcijās noņemt visvairāk, Dienai norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Pireta Sēmana. Tas nozīmē arī ierēdniecības samazināšanu, kas pašā FM un tās padotības iestādēs izpaudīsies teju vissāpīgāk. Aptuveni 2750 darbavietu tikšot samazinātas par 419, no kurām tikai maza daļa pašlaik esot vakantas. Savukārt Ārlietu ministrija no centrālā biroja Tallinā jau esot atbrīvojusi 26 darbiniekus, ziņo postimees.ee. Ārvalstu pārstāvniecības gan netikšot skartas.
Budžeta apspriešanas gaitā taupības nolūkos tika pieļauts pat atlikt pensiju pieaugumu, kas prasa vislielāko izdevumu palielinājumu, taču tas, tāpat kā premjera Andrusa Ansipa rosinātā ikmēneša bērnu pabalstu politikas pārskatīšana, nav noticis.
Kā Dienai apstiprināja finanšu ministra vadītās sociāldemokrātu partijas frakcijas vadītājs Eiki Nestors, poltiskā līmenī nolemts nepalielināt algas ne skolotājiem, ne policistiem, ne medicīnas darbiniekiem, jo, "ja palielinām vienai kategorijai, tūdaļ jāskatās arī citas pozīcijas". Šo un citu zemāk atalgoto valsts dienestu darbiniekiem atalgojumu varēs kāpināt, ja attiecīgā ministrija pati attiecīgi pārstrukturēs savus izdevumus, pavēstīja FM. Lai gan tik skaļu attiecīgo nozaru protestu kā Latvijā, Igaunijā nav, Sociālo lietu ministrijā vēl īsi pirms izšķirošās valdības sēdes Dienai atzina, ka joprojām tiek cerēts uz tās piekrišanu palielinājumam.
Līdzīgu lēmumu gaidīja pedagogi, kuru arodbiedrība vēl pirms pāris nedēļām bija vienojusies ar valdības pārstāvjiem par nepieciešamo pielikumu, Dienai atzina Izglītības un zinātnes ministrijā. Pašlaik skolotāja alga, pēc ministrijas ziņām, atkarībā no viņa pieredzes ir no 9516 (427 lati) līdz 11 517 (517 latu) kronām mēnesī par slodzi, kam klāt var nākt vienīgi 10% piemaksa par klases audzināšanu.
Savukārt policijai valdības lēmums ir pat zināms kompromiss, jo, kā sacīja E.Nestors, valdība algu pielikumu piedāvājusi ar nosacījumu, ka tiek samazināts policistu skaits.