Saskaņā ar pieņemto dokumentu, Londona nevarēs nosūtīt D. Čilkota vietā citu diplomātu, jo Irāna nolēmusi kopumā pazemināt diplomātisko attiecību ar Lielbritāniju līmeni. Kopš šī brīža britu diplomātisko misiju Irānā varēs vadīt tikai pagaidu pilnvarotais lietvedis. Tāpat likums līdz minimumam samazina arī visas Teherānas un Londonas darījumu un finansiālās attiecības.
Visi šie mēri kļuva ar Islāma republikas atbildi uz jaunām sankcijām, kuras novembra vidū pret Irānu ieviesa ASV, Lielbritānija un Kanāda. Lielbritānija par „atriebes objektu” tika izvēlēta tādēļ, ka ASV neuztur diplomātiskos sakarus ar Irānu jau kopš 1979. gada, savukārt Kanāda nav ANO Drošības padomes locekle, un radikāli pasākumi attiecībā pret Otavu neizskatītos tik iespaidgi. Bez tam Kanādas vēstniecību Irānā jau tāpat vada nevis vēstnieks, bet gan pgaidu pilnvarotais lietvedis.
Londona jau ir paziņojusi, ka nožēlo par Teherānas lēmumu un solījusi sniegt „stingru un izlēmīgu” atbildi uz Irānas demaršu.
Vēstnieka izsūtīšana lielā mērā gan ir tikai simbolisks žests, kas nenozīmīgi iespaidos Irānas un Lielbritānijas diplomātisku kontaktu līmeni. D. Čilkots Teherānā ir nostrādājis tikai mēnesi, bet līdz viņa ierašanās brīdim britu vēstniecību ilgu laiku vadīja pagaidu pilnvarotais lietvedis.
Jāpiebilst, ka ASV, Kanāda un Lielbritānija jaunas sankcijas pret Teherānu ieviesa pēc ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) ziņojuma par Irānas centieniem izstrādāt kodolieročus publicēšanas. Irāna tikmēr kategoriski noraida IAEA secinājumus, apgalvojot, ka tās kodolprogramma paredzēta tikai civiliem un enerģētikas mērķiem.