"Mākslīga ES sadalīšana divās grupās nav labs [risinājums]. Ir svarīgi neradīt atšķirības starp 27 [ES dalībvalstīm] un 17 eiro zonas valstīm," viņš sacīja žurnālistiem Luksemburgā, reaģējot uz Vācijas un Francijas ierosmēm radīt tā dēvēto iekšējo eiro zonas klubu.
Viņa viedoklim piekrīt Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, kuras valsts nākamā gada sākumā kļūs par ES prezidējošo valsti."Krīzes laikā ir svarīgi saglabāt 27 [valstu savienību] vienotu un atteikties no nevajadzīgas sadalīšanas," uzsvēra Torninga-Šmita.
Atbalstot Junkera izteikumus, viņa norādīja, ka par jebkādām izmaiņām ES līgumā, kas paredzētu stingrākas finanšu disciplīnas ieviešanu, ir jāvienojas sarunās visu 27 ES valstu, ne tikai eiro zonas valstu līmenī.
Palielinoties spekulācijām par eiro zonas sadalīšanos divos grupējumos, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu šomēnes jau paziņoja, ka "visa ES un eiro zona ir vienota un nav jādala". EK norādīja, ka parādu krīzes pārvarēšanai nepieciešama ciešāka eiro zonas integrācija, tomēr šajā procesā nevajadzētu notikt eiro zonas vai ES sadalīšanai.
Februārī kļuva zināms, ka Vācija un Francija ierosināja paktu, kas paredz ciešāku ekonomiskās politikas koordinēšanu eiro zonā, lai sāktu pārvaldīt eiro zonu kā vienotu ekonomisku kopumu. Toreiz ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis brīdināja, ka tas nedrīkst novest pie divātrumu Eiropas izveidošanās blokā.
Paužot bažas, ka eiro zonā veidojas "sava veida iekšējā ES", komisārs uzsvēra, ka būtu jāizveido sistēma, kas paredzētu sakaru nostiprināšanu ar tām bloka zemēm, kas nav Eiropas Monetārās savienības dalībnieces.
Vācija ir noliegusi ka ir ar Franciju runājusi par iespējamo eiro zonas sadalīšanu, lai risinātu parādu krīzi.
Divātrumu Eiropas idejas būtība ir, ka ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, jāļauj integrēties straujākā tempā.