Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Liliāna Flandere, valstis norāda, ka to galvenā prioritāte ir Ukrainas stiprināšana.
Valstu prezidenti un premjeri nosoda Krievijas īstenotu nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā. Viņuprāt, kara iznākumam būs būtiska un ilgstoša ietekme uz Eiropas un transatlantisko drošību.
Paziņojumā akcentēts, ka valstis atkārtoti apliecina savu nemainīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Valstu prezidenti un premjeri iecerējuši turpināt stiprināt savu atbalstu Ukrainai.
"Lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, Ukrainai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkurās turpmākajās sarunās. Ukrainai ir jāsaņem stingras drošības garantijas. Un Eiropai ir jādemonstrē sava līderība. Mēs sadarbojamies ar visiem NATO sabiedrotajiem un Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu mieru caur spēku," norādīts paziņojumā.
Prezidenti un premjeri atzīmē, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājiem. Līdz šim Ziemeļvalstu un Baltijas valstu militārais, finansiālais un humānais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 26 miljardus eiro.
Valstis apņemas palielināt atbalstu Ukrainai, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju. Tāpat tās apņemas vairāk ieguldīt Ukrainas aizsardzības industrijā, nodrošināt aprīkojumu un apmācību brigādes lieluma vienībai ar iespēju celt tās kapacitāti.
"Vienlaikus mēs aicinām sabiedrotos un partnerus sniegt Ukrainai vēl lielāku militāro atbalstu. Mēs turpināsim izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām un pasākumiem pret "ēnu floti", lai ierobežotu Krieviju un tās kara mašīnu," akcentēts paziņojums, kurā valstis norāda, ka taisnīgs un ilgtspējīgs miers nebūs iespējams, nenodrošinot atbildību par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem.
Paziņojumā klāstīts, ka valstis uzsver nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Tās atzinīgi vērtē ievērojamo apņemšanos un reformu progresu, ko Ukraina ir demonstrējusi Krievijas pilna mēroga militārās agresijas apstākļos. Paziņojumā pausts atbalsts pilnībā atbalstām Ukrainas ceļu uz dalību ES, tostarp atverot pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu kopas, un, cerams, visus 2025.gadā.
Tikmēr Latvijā pirmdien notika vairākas atbalsta akcijas Ukrainai. No rīta vairāk nekā 500 cilvēku pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai paustu solidaritāti Ukrainai Krievijas sāktā kara trešajā gadadienā, novēroja aģentūra LETA.
Cilvēki pie Brīvības pieminekļa ieradās ar Ukrainas un Latvijas karogiem, zilām un dzeltenām lentītēm, pašu izgatavotiem plakātiem, kas pauda atbalstu Ukrainai, un dzelteniem ziediem, kas pēcāk tika nolikti pie Brīvības pieminekļa.
Pie krūtīm piespraužamus Ukrainas karodziņus, kā arī plakātus izdalīja arī pasākuma organizatori. Plakāti vēstīja - "Kopā līdz uzvarai!", "Mēs nenogursim, mēs neklusēsim, mēs neaizmirsīsim!", "Putins ir slepkava", "Sirds sāp par Ukrainu".
Pasākuma sākumā plkst.9 ar klusuma brīdi tika pieminēti un godināti Ukrainas tautas upuri. Godinot Latvijas un Ukrainas brīvību, vēlāk klātesošie dziedāja Latvijas un Ukrainas himnas.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "Tvitera konvoja" jeb biedrības "Agendum" vadītāja Laura Pliča-Stankeviča. Savukārt video uzrunas teica Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece Marina Kosteņecka, žurnālisti Gints Amoliņš un Ieva Vārna. Runātājiem, paužot savus vēstījumus, par tiem simboliski tika iezvanīts zvans.
Mieriņa savā uzrunā pauda, ka nevienam nav šaubu, ka ar imperiālisma idejām apsēstais diktators [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir izraisījis šo karu.
"Latvijas tauta ir ar Ukrainu, mēs palīdzam, mēs palīdzēsim tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mums ir svarīgi, ka mēs visi esam vienoti, un ka mēs varam šo ļaunumu uzveikt, un parādīt pasaulei, ka ļaunumam nav vietas mūsu sabiedrībā, " sacīja Mieriņa, sakot, ka viņa iezvana zvanu par Ukrainas tautas neizmērojamo gara spēku.
Savukārt premjere iezvanīja zvanu par Ukrainu, tās cilvēkiem, karavīriem, kas Ukrainā šobrīd cīnās frontē, Ukrainas sievietēm, bērniem, senioriem, kas piedzīvojuši kara šausmas. Tāpat Ministru prezidente pauda, ka iezvana zvanu par visiem, kas atbalsta Ukrainu un nav padevušies.
Siliņa norādīja, ka ļoti vēlas, lai Ukrainā ir miers. Viņa sacīja, ka tic, ka Ukrainā ir iespējama suverenitāte un atjaunots taisnīgums.
"Zinu, ka kopā, atbalstot Ukrainu, mums visiem ir iespējams pieveikt ļaunumu," pauda premjere, piebilstot, ka viņa tic un dara visu iespējamo, lai kopā ar Eiropas kolēģiem atbalstītu Ukrainu un panāktu taisnīgu mieru.
"Es ticu, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks, jo NATO kopā mēs iestājamies viens par otru plecu pie pleca," sacīja Siliņa.
Premjere pauda, ka Latviju ar Ukrainu vieno kopīga pagātne, šobrīd atšķirīga tagadne, taču viņa tic, ka abām valstīm ir kopīga un vienota nākotne. "Nevienam bērnam nav jāpiedzīvo kara šausmas, un tas ir visu mūsu pienākums parūpēties, lai šie bērni varētu atgriezties atjaunotā, brīvā, demokrātiskā, suverēnā Ukrainā. Tāpēc mēs kā Latvija, Latvijas politiķi, Latvijas sabiedrība turpināsim atbalstīt Ukrainu," uzsvēra Siliņa, pateicoties visām nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, sabiedrībai, diplomātiem, skolotājiem, aktīvistiem, kas atbalstījuši Ukrainu un turpina to darīt, kā arī tic tās uzvarai.
Ministru prezidente uzsvēra, ka nav jāsamierinās ar to, ka kāda sveša valsts var iebrukt citas valsts teritorijā, nesaņemot par to taisnīgu sodu. "Tāpēc mums jāturpina būt vienotiem, jo kopā mums ir daudz lielāks spēks - kopā kā Eiropai, kopā kā NATO, kopā kā Latvijas sabiedrībai," sacīja Siliņa.
Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī.