Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas - Vienoti par Kataloniju (Junts per Catalunya), Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) un Tautas vienotības kandidatūra (CUP) - kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.
Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija Pilsoņi (Ciudadanos), kas ieguvusi 37 deputātu mandātus.
Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Lai gan vēl nav droši zināms, vai separātistu partijas spēs vienoties par jaunas Katalonijas valdības izveidošanu, vēlēšanu rezultāts ir uzskatāms par triecienu Spānijas premjera Marjano Rahoja valdībai, kas bija izsludinājusi šīs vēlēšanas.
Pēdējo četrdesmit gadu lielākā Spānijas politiskā krīze sākās, kad Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un četri viņa kabineta locekļi tūlīt pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas devās uz Beļģiju, nepakļaujoties aicinājumam ierasties Spānijas tiesā, lai liecinātu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
citāts
citāts
kam skanēs zvans