Kā ziņots, vēlēšanu pirmajā kārtā Olands ar nelielu balsu vairākumu pārspēja Sarkozī. Par sociālistu kandidātu nobalsoja 28,56% francūžu, bet par Sarkozī - 27,07%. Tikmēr negaidīti labi veicies Lepēnai, kas saņēmusi 18,12% balsu un starp desmit kandidātiem ierindojusies trešajā vietā.
Viņas panākumi atspoguļo eiroskeptiski noskaņoto populistu izvirzīšanos arī citās Eiropas valstīs, sākot ar Nīderlandi un Austriju un beidzot ar Somiju un Grieķiju.
"Kauja par Franciju ir tikko sākusies," uzrunājot sajūsminātos atbalstītājus, svētdien paziņoja 43 gadus vecā FN līdere, kas partijas vadību pagājušā gada janvārī pārņēma no sava tēva Žana Marī Lepēna. Lepēna norādīja, ka lielais viņas saņemto balsu skaits ir "satricinājis sistēmu" un ka turpmāk "nekas vairs nebūs tāds pats".
FN līdere, kas iestājas par Francijas izstāšanos no eirozonas, pavēstīja, ka savu attieksmi pret vēlēšanu otro kārtu paziņos 1.maija mītiņā, kas paredzēts Parīzē.
Tomēr visasākos Lepēnas uzbrukumus līdz šim izpelnījies Sarkozī, FN līderei cerot, ka, centriski labējo nometnē iestājoties haosam, kuru izraisīs sakāve prezidenta vēlēšanās, viņa savā paspārnē spēs pulcēt Sarkozī pārstāvētās Tautas kustības savienības (UMP) atkritējus, nodrošinot FN iekļūšanu parlamentā pēc jūnijā gaidāmajām Nacionālās sapulces vēlēšanām.
FN priekšsēdētāja vietnieks Luijs Alio pirmdien prognozēja, ka Lepēna tomēr neizteiks oficiālu atbalstu nevienam no abiem kandidātiem, kas iekļuvuši otrajā kārtā. "Ņemot vērā mūsu programmas idejas, neviens no abiem tās neaizstāv un neattīsta," norādīja Alio.
Kreisi noskaņotais itāļu laikraksts Repubblica brīdina, ka Olandam, iespējams, ir pāragri svinēt uzvaru. Šim viedoklim piebalso arī izdevums La Stampa, kas uzsver, ka, lai uzzinātu uzvarētāju, nāksies nogaidīt līdz 6.maijam. "Tā ir smaga sakāve Sarkozī, kura liktenis otrajā kārtā ir Marinas Lepēnas elektorāta rokās," savukārt norāda ietekmīgās avīzes Corriere della Sera Parīzes korespondents.
Lepēna vēlēšanās izcīnīja ievērojami vairāk balsu, nekā balsojuma priekšvakarā prognozēja aptaujas, un FN līderes iegūtais rezultāts pārspēj viņas tēva jebkad sasniegto. Piemēram, 2007.gadā par Žanui Marī Lepēnu prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā balsoja tikai 10,4% vēlētāju.
Britu kreisi orientētais laikraksts The Guardian atzīst, ka Lepēnas sniegums bijis "satriecošs" un ka viņa var iemantot tā dēvēto zelta balsi vēlēšanu galīgā rezultāta izšķiršanai. "Pirms prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Francijā bija grūti atrast daudz cilvēku, kas publiski atzītu, ka viņi gatavojas balsot par Marinu Lepēnu," raksta The Guardian, piebilstot, ka FN līderes panākumi atspoguļo francūžu vilšanos tradicionālajās partijās.
Neskatoties uz lielo vēlētāju aktivitāti, kas nedaudz pārsniegusi 80%, vairāk nekā trešdaļa no francūžiem, kas svētdien devās pie urnām, sastādīja tā dēvēto protesta elektorātu un atdeva savas balsis par kandidātiem, kuri nepārstāv tradicionālās politiskās partijas.
Vēl 11,1% balsu saņēmis komunistu atbalstītais kreiso ekstrēmistu kandidāts Žans Liks Melanšons, apsteidzot centriskās Demokrātiskās kustības līderi Fransuā Beirū, par kuru nobalsoja tikai 9,1% vēlētāju.
Vācu prese norāda, ka Lepēnas un Melanšona panākumi atspoguļo francūžu neapmierinātību ar esošo situāciju. "Francūžus dzen frustrācijā stāvoklis viņu valstī, un viņi ir nikni uz prezidentu Nikolā Sarkozī," raksta ietekmīgais žurnāls Der Spiegel. "Marinai Lepēnai uzticas Francijas strādnieku šķira, kas cieš. Ar savām tirādēm pret imigrantiem un eliti viņa runā to valodā."
Sarkozī kļuvis par pirmo Francijas prezidentu, kurš, pretendējot uz nākamo pilnvaru termiņu, cietis sakāvi pirmajā kārtā, un viņam stāv priekšā ārkārtīgi grūts uzdevums vienlaikus savam atbalstam piesaistīt gan Lepēnas, gan centristu kandidāta Beirū elektorātu.
Pēc piecus gadus ilgās atrašanās pie varas Sarkozī draud to desmit Eiropas valstu līderu liktenis, kas kopš 2009.gada nogales, kad pasauli pārņēma finanšu krīze, jau zaudējuši savus amatus.
Lai gan kreisie Francijas prezidenta vēlēšanās nav uzvarējuši ceturtdaļgadsimtu, palēninoties ekonomikas izaugsmei un strauji pieaugot bezdarbam, aptaujas jau sen vēstīja, ka labējiem nāksies atstāt Elizejas pili. Arī svētdien veikto aptauju rezultāti liecina, ka vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 6.maijā, Olands uzvarēs, saņemot 53 līdz 56% balsu.
Sociālistu kandidāts ievēlēšanas gadījumā solījis mainīt virzienu, kurā šobrīd dodas Eiropa, un paudis apņēmību panākt ekonomikas atdzimšanu, vienlaikus nodrošināt lielāku sociālo taisnīgumu. "Mans galvenais uzdevums (..) ir nostādīt Eiropu atpakaļ uz izaugsmes un nodarbinātības ceļa," uzrunājot atbalstītājus Tillē, savā vēlēšanu apgabalā, norādīja Olands.
Tikmēr tirgus analītiķi norāda, ka neatkarīgi no tā, kurš no abiem sāncenšiem uzvarēs, ir pienācis laiks īstenot skarbākus taupības pasākumus nekā spējis atzīt jebkurš no viņiem. Taču jaunās Francijas valdības kursu galīgi noteiks jūnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanas.
Reaģējot uz Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu, jau krities eiro kurss pret dolāru, kas pēdējās divas nedēļas bija piedzīvojis kāpumu, un investori prognozē, ka Francijas obligāciju cena, domājams, saglabās pēdējā laika lejupslīdes tendenci.
"Esam ieguvuši vēlēšanu [rezultātus], kas ir daudz neskaidrāki, nekā tika domāts," atzinis bankas "BNP Paribas" ekonomists Dominiks Barbē. "Sagaidāma visai smaga kampaņa, un tirgum tas nepatīk. Tā nebūs visai proeiropeiska kampaņa."
Olands solījis, ka uzvaras gadījumā, atsāks sarunas par Sarkozī parakstīto Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu, lai panāktu tā grozīšanu. Taču tas varētu vairot spriedzi Parīzes un Berlīnes attiecībās.
Papildu satraukumu finanšu tirgū rada Olanda vēlme galveno uzsvaru likt uz nodokļu paaugstināšanu, nevis uz izdevumu samazināšanu, kas varētu apdraudēt Francijas budžeta deficīta iegrožošanas plānus.
Sarkozī jau sācis Lepēnas atbalstītāju "medības", paziņojot, ka tiem 18% vēlētāju, kas balsojuši par FN līderi, esot "jādod atbilde". "Mums jārespektē vēlētāju griba, mūsu pienākums ir uzklausīt," uzrunājot žurnālistus, uzsvēra pašreizējais Elizejas pils saimnieks. "Ir šis krīzes elektorāts, kas no vienām vēlēšanām līdz otrām ir dubultojies, un mums jādod atbilde šim krīzes elektorātam.
Sarkozī, cenšoties uzrunāt galēji labējo atbalstītājus, jau apsolījis pastiprināt robežkontroli, apturēt ražošanas pārcelšanu uz citām valstīm un pastiprināt cīņu pret noziedzību.
Arī Olands pirmdien paziņojis, ka balsojuma rezultāti atspoguļo augošo neapmierinātību valstī un ka viņš ieklausīsies FN atbalstītājos. "Par galēji labējo augsto sniegumu jāvaino Nikolā Sarkozī," žurnālistiem sacīja Olands. "Ir vēlētāji, kuri pie tā novesti aiz dusmām. Tos es vēlos sadzirdēt."
Tikmēr Sarkozī jau metis izaicinājumu savam sāncensim, uzaicinot viņu uz trīs televīzijas debatēm, taču sociālistu kandidāts, kuram nav nekādas pieredzes valdības darbā un kurš arī atpaliek mediju uzrunāšanas mākslā, noraidījis Sarkozī priekšlikumu. Olanda kampaņas štābs ļāvis noprast, ka piekritīs tikai vienām debatēm, kas varētu notikt 2.maijā.
Tomēr analītiķi uzskata, ka Olandam ir lielākas rezerves, lai gūtu uzvaru otrajā kārtā, jo Sarkozī, lai sakautu sāncensi, nepieciešams sev piesaistīt divas trešdaļas Lepēnas atbalstītāju un divas trešdaļas Beirū elektorāta.
Svētdien veiktās aptaujas liecina, ka 48 līdz 60% francūžu, kas balsoja par Lepēnu, gatavojas pieslieties Sarkozī, kamēr starp Beirū vēlētājiem abu finālistu atbalstītāju skaits ir gandrīz vienāds, bet viena trešdaļa lēmumu vēl nav pieņēmusi. Savukārt, kā liecina aptaujas, sociālisti varētu piesaistīt aptuveni ceturtdaļu Lepēnas atbalstītāju.
Tikmēr Melanšons aicinājis savus atbalstītājus aktīvi piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, lai nodrošinātu Sarkozī sakāvi. Tomēr tiešu atbalstu Olandam kreiso ekstrēmistu kandidāts nav izteicis. Savukārt zaļo kandidāte Eva Džolija skaidri paudusi atbalstu Olandam, kurš var cerēt arī uz to nedaudzo francūžu atbalstu, kas svētdien balsoja par kādu no abiem konkurējošo trockistu partiju kandidātiem.