Bijušajai prezidenta amata kandidātei martā uz apsūdzēto sola līdzās stāsies vēl 26 partijas biedri, kuri visi apsūdzēti par ES naudas piesavināšanās sistēmas izveidi, lai algotu darbiniekus Francijā.
Izmeklēšana par viltus darbavietām sākās 2015.gadā, un prokurori apgalvo, ka, sākot ar 2004.gadu, Nacionālās frontes deputāti Eiropas Parlamentā (EP), tostarp Lepēna, piedalījās viltus darbavietu shēmā.
Starp apsūdzētajiem ir arī Lepēnas tēvs Žans Marī Lepēns, kurš dibināja Nacionālo fronti, kas tagad ir pārdēvēta par Nacionālo apvienību.
Pati partija kā juridiska persona tiek turēta aizdomās par nelikumīgu līdzekļu saņemšanu un līdzdalību krāpšanā.
Grupa tiek apsūdzēta par EP līdzekļu izmantošanu, lai maksātu palīgiem, kuri patiesībā strādāja Nacionālās frontes labā.
Par šīm apsūdzībām draud līdz pat desmit gadiem cietumā un naudas sods līdz pat divkāršam iespējami piesavināto līdzekļu apmēram.
Notiesāšanas gadījumā tiesa varētu arī aizliegt Lepēnai desmit gadus ieņemt amatus, apdraudot viņas plānu ceturto reizi kandidēt uz Francijas prezidenta amatu 2027.gadā.
EP 2018.gadā aplēsa, ka no 2009. līdz 2017.gadam tika izkrāpti 6,8 miljoni eiro.