Valsts ministrs imigrācijas jautājumos Marks Hārpers pirmdien ļāva noprast, ka bez darba esošajiem imigrantiem varētu tikt liegti NHS pakalpojumi un viņiem būs jāiegādājas privāta veselības apdrošināšanas polise.
Jau ziņots, ka Lielbritānija nākamgad atcels ierobežojumus viesstrādniekiem no Rumānijas un Bulgārijas, kas varētu novest pie imigrantu skaita pieauguma. Tomēr briti apņēmušies cīnīties pret to, liekot lietā dažādus pasākumus, tostarp tiek apsvērta iespēja deportēt imigrantus, kuri nespēj atrast darbu trīs mēnešu laikā pēc ierašanās valstī. Hārpers norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) studentiem un citiem ekonomiski patstāvīgiem imigrantiem nevajadzētu būt par slogu valstij, kura tos uzņēmusi. Šādiem cilvēkiem nepieciešamas tādas lietas kā veselības apdrošināšana, bet NHS ir nacionāls, nevis starptautisks veselības dienests, atzīmēja Hārpers.
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona preses pārstāvis otrdien žurnālistiem apstiprināja, ka valdība izskata veidus ekonomiskās imigrācijas ierobežošanai, piebilstot, ka šajā gadījumā runa ir par potenciālo kaitējumu Lielbritānijas darba tirgum. Viņš norādīja, ka Eiropā pastāv konkrēti tiesību ietvari, kuros jāiekļaujas un iespējams būs jomas, kurās Londona varētu gribēt sadarboties ar citām ES valstīm, bet pašreiz valdība izskata visus iespējamos variantus.
Laikraksts The Guardian šonedēļ vēstīja, ka Lielbritānija pat apsver iespēju uzsākt reklāmas kampaņu potenciālo imigrantu atbaidīšanai, norādot, ka Apvienotajā Karalistē ir auksts un drēgns, labi apmaksātu darbavietu patiesībā ir maz un tās ir grūti atrodamas. Lielbritānijas Iekšlietu ministrija nav nākusi klajā ar aplēsēm par iespējamo imigrantu pieplūdumu no Bulgārijas un Rumānijas, bet organizācija "MigrationWatch" prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā no abām valstīm Lielbritānijā ieradīsies 250 000 cilvēku.
MigrationWatch priekšsēdētājs sers Entonijs Grīns paudis bažas, ka imigrācija var sasniegt apjomus, kam būs nopietnas sekas mājokļu un sabiedriskos pakalpojumu sektorā. Tomēr eksperti šīs prognozes apšauba, jo tās lielā mērā balstītas uz datiem par poļu un čehu skaitu, kas pārcēlās uz Lielbritāniju 2004.gadā. Toreiz savas robežas atvēra tikai trīs valstis, bet šoreiz ierobežojumus viesstrādniekiem atcels visas pārējās 25 Eiropas Savienības (ES) valstis, norāda eksperti.