Baltkrievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Korols ceturtdien tika izsaukts uz Lietuvas Ārlietu ministriju, kur viņam tika pasniegta diplomātiskā nota par 17.februāra incidentu.
"Lietuvas atbildīgās iestādes un sabiedrība netika informētas par incidentu, kas notika vairāk kā pirms diviem mēnešiem," paziņoja Ārlietu ministrija.
Diplomātiskajā notā Lietuva pieprasījusi Baltkrievijai rūpīgi izmeklēt AES notikušā ugunsgrēka cēloni un nekavējoties sniegt detalizētu informāciju par incidentu un sekojošajiem pasākumiem.
Astravjecas AES preses dienests šonedēļ apstiprināja, ka incidents noticis, bet noliedza, ka būtu izcēlies ugunsgrēks.
"Īssavienojumā tika bojāta augstsprieguma kabeļa izolācija, bet nekāda ugunsgrēka nebija. Šo incidentu noteiktajā kārtībā izmeklēja ģenerāluzņēmēja un Ārkārtējo situāciju ministrijas pārstāvji," paziņoja AES.
Baltkrievijas aktīvists Nikolajs Ulasevičs savukārt izplatījis paziņojumu, ka 17.februārī kodolspēkstacijas būvlaukumā, izmēģinot reaktora avārijas apturēšanas sistēmu, izcēlies ugunsgrēks.
Pēc viņa teiktā, par ugunsgrēku stāstījuši ne tikai paši celtnieki, bet arī tuvējā Bobrovņiku ciema iedzīvotāji, kas redzējuši, kā ugunsdzēsēju mašīnas ar ieslēgtām sirēnām traukušās uz AES būvlaukumu, taču spēkstacijas direkcija līdz pat šim laikam rūpīgi slēpusi to no sabiedrības.
"Tas nebija pirmais ugunsgrēks būvlaukumā, taču šai reizē tas izcēlās nevis sadzīves telpās, bet ļoti svarīgā objektā reaktora avārijas apturēšanas sistēmas elektrosadales telpā, kad tā tika izmēģināta. Kā apgalvo aculiecinieki, sadales sistēma pilnībā izdegusi," teikts Ulaseviča paziņojumā, ko publicējis portāls Westki.info.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrība Atomstrojeksport.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Biežie incidenti spēkstacijas būvdarbu gaitā rada īpašu satraukumu Lietuvai. Īpaši nopietns negadījums notika 2016.gadā, kad no vairāku metru augstuma nokrita AES pirmā reaktora korpuss. Tūdaļ pēc notikušā tika apgalvots, ka korpuss nav cietis, tomēr vēlāk pēc Baltkrievijas prasības tas tika nomainīts pret citu, bet, vedot jauno korpusu no Krievijas, kādā Baltkrievijas dzelzceļa stacijā tā metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu. Apgalvots, ka šai incidentā reaktora korpuss nav cietis.
Baltkrievija plāno kodoldegvielas ielādēšanu AES pirmajā reaktorā sākt nākamā gada februārī, bet 2019.gada vasarā spēkstaciju iecerēts pieslēgt kopējam pārvades tīklam un pēc tam pakāpeniski palielināt jaudu, lai līdz nākamā gada nogalei pirmo energobloku nodotu ekspluatācijā. Otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.
Neslāvs