Gaidāmais balsojums ir polarizējis divu miljonu iedzīvotāju lielo valsti, jo daudzi maķedonieši uzskata, ka kompromiss ar Grieķiju nozīmētu atteikšanos no savas vēstures un identitātes. Opozīcijas partijas aicina iedzīvotājus boikotēt referendumu, bet sociālajos tīklos zeļ viltus profili, kas ar sakāpinātiem vēstījumiem cenšas ietekmēt sabiedrības noskaņojumu pirms balsojuma.
Bažas par kvorumu
1991. gadā pēc atdalīšanās no Dienvidslāvijas jaunā valsts sevi nosauca par Maķedonijas Republiku. Tas nepatika Grieķijai, kuras ziemeļos ir vēsturisks reģions Maķedonija, ko uzskata par sengrieķu karavadoņa Aleksandra Lielā dzimšanas vietu. Atēnas uzskatīja, ka ar Maķedonijas vārda izmantošanu nosaukumā kaimiņi piesavinās daļu no grieķu kultūrvēsturiskā mantojuma un pauž teritoriālas ambīcijas.
Grieķijas iebildumu dēļ Apvienotās Nācijas valsti dēvē par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, bet Atēnas ir bloķējušas maķedoniešu mēģinājumus iestāties ES un NATO.
Gada sākumā Maķedonija un Grieķija pēc ilgāka pārtraukuma atsāka sarunas, bet jūnijā Skopje un Atēnas vienojās, ka valsts turpmāk varētu saukties Ziemeļmaķedonija. Tā bija negaidīta piekāpšanās no Grieķijas puses, jo iepriekš Atēnas kategoriski iebilda pret vārda "Maķedonija" parādīšanos kaimiņvalsts nosaukumā.
Lai vienošanās stātos spēkā, tā būs jāatbalsta Maķedonijas pilsoņiem un Grieķijas parlamentam.
Svētdien notiekošajā referendumā balsstiesīgajiem ar "jā" vai "nē" būs jāatbild uz šādu jautājumu: "Vai jūs atbalstāt valsts dalību ES un NATO, akceptējot Maķedonijas un Grieķijas vienošanos?"
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Neslāvs
Kaut kāds bērnudārzs