Merkele ar Erdoganu apspriedīs migrāciju

Turcijai ir bijusi nozīmīga loma migrantu un patvēruma meklētāju plūsmas uz Eiropas Savienību (ES) samazināšanā. Taču, saasinoties situācijai Sīrijā un Lībijā, kur notiekošajos bruņotajos konfliktos ir iesaistījusies arī Turcija, ES pieaug bažas, ka pār Vidusjūru varētu brāzties jauns nekontrolētas migrācijas vilnis. 

ES neesot samaksājusi

Pēc tam kad 2015. gadā ES bija pieredzējusi lielāko migrācijas krīzi pēc Otrā pasaules kara, bloks 2016. gada martā noslēdza vienošanos ar Turciju. Tā paredzēja, ka Turcija neļaus atstāt valsti nelegālajiem migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri cer nokļūt ES. Tāpat Ankara apņēmās uzņemt atpakaļ migrantus, kuri caur Turcijas teritoriju jau bija tikuši līdz ES, bet tur saņēmuši negatīvu atbildi uz lūgumu pēc patvēruma. Apmaiņā pret to ES piesolīja turkiem finansiālu atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pārskatīt gadiem iestrēgušās sarunas par Turcijas uzņemšanu ES.

Vienošanās ir nesusi rezultātus, jo pēdējos gados ievērojami ir samazinājusies migrantu plūsma uz ES caur Turciju. Taču Ankara regulāri ir sūdzējusies, ka ES nepilda savas saistības. Turcijas prezidents Erdogans pērn septembrī pat piedraudēja "atvērt slūžas" un ļaut miljoniem migrantu pamest bēgļu nometnes Turcijā un doties uz ES. Tiek lēsts, ka Turcijā atrodas aptuveni 3,7 miljoni sīriešu bēgļu, kuri ir pametuši savu kara sagrauto dzimteni. 

Šonedēļ arī Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu apsūdzēja ES migrācijas vienošanās nosacījumu nepildīšanā. Politiķis intervijā vācu izdevumam Bild apgalvoja, ka ES esot solījusi Turcijai samaksāt trīs miljardus eiro 2016. un 2018. gadā. "Tagad ir 2020. gads, bet mēs joprojām neesam saņēmuši pilnībā pirmos trīs miljardus eiro," sacīja Čavušoglu. "Mēs pildām vienošanos un uzņemam atpakaļ bēgļus. Kā ar ES?" Par spīti paša paustajai kritikai, ministrs apstiprināja, ka viņš atbalsta migrācijas vienošanās turpināšanu.