"Kanclere un Francijas prezidents ir vienojušies par sarunām ar Eiropas institūcijām un SVF, kā arī tikšanos ar Grieķijas pusi trešdien, 2.novembrī, Kannās," teikts otrdien izplatītajā paziņojumā.
Par ārkārtas tikšanos abu valstu līderi vienojušies telefonsarunā, kad Merkele piezvanīja Sarkozī, lai pārrunātu Grieķijas premjerministra Georga Papandreu pirmdien izteikto aicinājumu rīkot referendumu par pagājušajā nedēļā ES samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu.
Šīs ziņas izraisīja šoku tirgos, radot šaubas, vai vienošanos izdosies īstenot, jo vairojas iespējamība, ka Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, ja grieķi referendumā nobalsos pret samitā pieņemto vienošanos.
Ceturtdien un piektdien Sarkozī Kannās uzņems pasaules 20 industrializēto valstu jeb G-20 valstu līderus.
"Francija un Vācija kopā ar partneriem Eiropā ir apņēmušās nodrošināt, ka pēc iespējas ātrāk pilnībā tiek īstenoti samitā pieņemtie lēmumi, kas šobrīd ir nepieciešamāki vairāk nekā jebkad agrāk," teikts paziņojumā, norādot, ka abas ES lielākās ekonomikas "ir pārliecinātas, ka vienošanās ļaus Grieķijai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa".
"Francija un Vācija, konsultējoties ar saviem partneriem Eiropā un SVF, vēlētos, lai ātri tiek izveidotas vadlīnijas, kas nodrošinātu vienošanās izpildi," tajā teikts.
Eiro zonas samitā Briselē 27.oktobra naktī tika panākta vienošanās ar bankām – Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardus latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).
Grieķijas parlaments 20.oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts, par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kuri bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā viens cilvēks.
Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, būtisku nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanu.