Tajā pašā laikā dokumentā minēts, ka "mēs rīkosimies kopā, vajadzības gadījumā dažādos tempos un ar dažādu intensitāti, bet vienā virzienā, kā esam to darījuši jau iepriekš". Tādējādi tekstā vietu atradis arī viens no savienības nākotnes attīstības scenārijiem par dažādu ātrumu Eiropu, kas apspriests jau iepriekš. Ko no tā secināt un kāda loma šādā ES būtu Latvijai, redzējumi gan atšķiras.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) uzskata, ka frāzes iekļaušana deklarācijā drīzāk norāda uz reālistisku skatījumu, jo dalībvalstu integrācija ES jau šobrīd notiek dažādos tempos. Viņasprāt, reizēm pat būtu saprātīgāk, ja dalībvalstīm būtu brīvākas rokas rīkoties atsevišķi. Kā piemēru ĀM pārstāve min pasažieru datu reģistra izveidi, kas ir būtiski cīņā ar terorismu, tomēr lēmuma pieņemšana aizkavējās septiņus gadus, jo valstis ilgstoši nevarēja vienoties. "Es uzdrošinos teikt, ka būtu bijis labāk, ja kaut divdesmit valstis būtu tādu izveidojušas jau iepriekš un pārējās pievienotos pamazām," uzskata Kalniņa-Lukaševica.
Uz to, ka vairāku ātrumu Eiropa ir jau pastāvoša prakse, norāda arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra – eirozonā nav visas valstis, tāpat kā Šengenas zonā vai Eiropas Prokuratūrā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds turklāt vēl piebilst, ka dažādu ātrumu Eiropa arī nākotnē Latvijai nenozīmētu neko sliktu. Valsts nepaliktu atstumta, jo jau šobrīd esam gan Šengenas, gan eirozonā, gan arī aktīvi paužam viedokli drošības jautājumos. Turklāt iespēja rīkoties atšķirīgi no citām bloka dalībvalstīm palīdzētu risināt problēmas, ar kurām šobrīd saskaras ES. "Pēc tā šobrīd ir pieprasījums, jo Briseles diktāts nav pieņemams lielai daļai valstu un sabiedrības," viņš secina. Vienīgi jāierobežo, par cik daudziem dažādiem ātrumiem ir runa, jo citādi var rasties jautājums, vai ES vispār vajadzīga, ja katra valsts var rīkoties, kā vēlas.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) uz šādām pārmaiņām raugās ar bažām. Viņaprāt, tā neizbēgami veidotos bagāto ES valstu kodols. Viņš uzsver, ka, paskatoties Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvājumus jomām, ko vajadzētu harmonizēt – nodokļu, migrācijas, drošības un sociālās politikas –, skaidrs, ka Latvija nevarēs atļauties ieguldīt tikpat daudz, cik, piemēram, Nīderlande vai Luksemburga.
"Durvis būs vaļā, bet, tā kā nevaram samaksāt tikpat lielu bezdarbnieku pabalstu vai bērnu pabalstu, nebūsim kodolā," politiķis skaidro. Viņu bažīgu dara iespēja, ka tāpēc attiecības valstu starpā varētu mainīties, un Latvijai būtu tikai "nekodola valsts tiesības", piemēram, varētu tikt ierobežota brīva personu kustība, tāpat kā tiek pārskatīta darbaspēka kustība.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 28.marta, avīzē Diena!
nu nu
???
vau