Līgums ļaus iegādāties 220 tūkstošus 155 milimetru šāviņu, liecina NATO atbalsta un sagādes biroja informācija.
Tas ļaus dalībvalstīm atjaunot savus krājumus un piegādāt Ukrainai papildu munīciju.
"Ir svarīgi aizstāvēt mūsu pašu teritoriju, vairot mūsu pašu krājumus, bet arī turpināt atbalstu Ukrainai," žurnālistiem norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins uzvar Ukrainā," viņš piebilda. "Tā būtu traģēdija ukraiņiem un bīstami mums visiem."
Ukraina pagājušajā vasarā katru dienu izšāva 4000 līdz 7000 šāviņu, bet Krievija - 20 000, liecina Eiropas Savienības (ES) dati.
Krievijas militārā industrija ir ievērojami lielāka par Ukrainas kara rūpniecību, tāpēc Kijivai ir nepieciešama palīdzība, lai stātos pretī Maskavas agresijai.
Tomēr šāviņi netiks piegādāti ātri. Pasūtījumu piegādēm vajadzīgi no 24 līdz 36 mēnešiem, norāda NATO aģentūra.
ES plāni saražot miljonu šāviņu Ukrainai nav piepildījušies, un sasniegta ir tikai trešā daļa šī mērķa.
Augsta ranga ES amatpersonas tagad pieļauj, ka ES aizsardzības industrija līdz gada beigām spēs sasniegt apjomu miljons šāviņu gadā.