25 no kopumā 130 eirozonas bankām nav izturējušas tā dēvētos stresa testus, teikts Eiropas Centrālās bankas paziņojumā.
Eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultāti liecina, ka kapitāla nepietiekamība kopumā 25 miljardu eiro apmērā konstatēta 25 bankās.
"Šis līdz šim nepieredzētais lielāko banku padziļināts pārskats veicinās sabiedriskās pārliecības pieaugumu par banku sektoru," paziņoja ECB viceprezidents Vitors Konstancio piebilstot, ka šis ziņojums palīdzēs veicināt aizdevumu izsniegšanu Eiropā, kas, savukārt, palīdzēs veicināt ekonomisko izaugsmi.
Pārbaudēs konstatēts, ka 13 bankām tuvāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā jāpiesaista papildus kapitāls 10 miljardu eiro apmērā.
Savukārt pārējās stresa testus neizturējušās bankas jau ir piesaistījušas 15 miljardus eiro, lai veiktu korekcijas 2014.gada bilancēs.
Bankām, kurās konstatēts iztrūkums, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas brīža jāsagatavo kapitāla plāni.
Eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultāti arī liecina, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā. 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu. Konstatēti arī papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.
Stresa testi balstīti uz banku bilanču rezultātiem uz 2013.gada decembri.
Pārbaudes nav izturējušas deviņas Itālijas bankas, trīs Grieķijas bankas, trīs Kipras bankas, divas Slovēnijas bankas, divas Beļģijas bankas, kā arī pa vienai Vācijas, Īrijas, Austrijas, Portugāles, Francijas un Spānijas bankai.
Itālijā tā dēvētos stresa testus nav izturējusi pasaulē vecākā banka - Banca Monte dei Paschi di Siena, kā arī bankas Banca Carige, Veneto Banca, Banco Popolare, Banca Popolare di Milano, Banca Popolare di Vicenza, Credito Valtellinese", Banca Popolare di Sondrio, Banca Popolare dell'Emilia Romagna.
Grieķijā pārbaudes nav izturējušas bankas Eurobank, National Bank of Greece un Piraeus Bank.
Kiprā stresa testus nav izturējušas bankas Bank of Cyprus, Cooperative Central Bank un Hellenic Bank.
Slovēnijā pārbaudes nav izturējušas bankas Nova Kreditna Banka Maribor un Nova Ljubljanska Banka, bet Beļģijā bankas - AXA Bank Europe un Dexia.
Austrijā tā dēvētos stresa testus nav izturējusi banka Österreichische Volksbanken-Verbund, Francijā banka C.R.H. Caisse des Refinancement de l'Habitat, Vācijā banka Münchener Hypothekenbank, Īrijā banka Permanent tsb un Portugālē banka Banco Comercial Portugues.
Visaptverošais novērtējums ir 130 lielāko eirozonas banku (ieskaitot Lietuvu) finansiālā stāvokļa padziļināta pārbaude, pirms ECB 4. novembrī Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros pārņems šo banku uzraudzības pienākumus. Tas veicina banku bilanču lielāku caurskatāmību, nodrošinot labāku pieejamību informācijai par banku stāvokli, tādējādi veicinot uzticību finanšu sektoram. Šajā pārbaudē ir iesaistīti arī katras valsts vietējie uzraugi un Eiropas Banku iestāde (EBA).
Visaptverošais ECB novērtējums sastāv no divām daļām - aktīvu kvalitātes pārbaudes, lai uzlabotu banku riska darījumu caurskatāmību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi un stresa testa, lai pārbaudītu banku finanšu stāvokļa elastību stresa scenāriju apstākļos.
Visaptverošajā novērtējumā secināts, ka 130 pārbaudīto banku aktīvi sasniedza 22 triljonus eiro, kas veido 82% no euro zonas kopējiem banku sektora aktīviem.
ECB un valstu kompetento iestāžu veiktā aktīvu kvalitātes pārbaude vērtēja, vai banku bilancēs atbilstoši stāvoklim 2013. gada 31. decembrī pareizi atspoguļota aktīvu vērtība.
Piemērojot vienotas definīcijas agrāk atšķirīgiem jēdzieniem un vienotu bilances novērtēšanas metodoloģiju, tika nodrošināta dažādu valstu banku salīdzināmība. Vairāk nekā 6000 ekspertu Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros detalizēti pārbaudīja vairāk nekā 800 atsevišķu portfeļu, t.sk. rūpīgi analizējot 119 000 banku kredītņēmējiem izsniegto kredītu kvalitāti.
Stresa testu veica novērtējumā iesaistītās bankas, ECB un valstu kompetentās iestādes sadarbībā ar EBA. EBA izstrādāja arī stresa testa metodoloģiju, turpretī nelabvēlīgās attīstības scenāriju sagatavoja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, EBA un ECB.
Stresa tests nav nākotnes notikumu prognoze, bet gan prudenciāls novērtējums, lai pārbaudītu banku noturības spēju, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem. Novērtējumā iesaistītās bankas tika mudinātas sagatavot konservatīvas aplēses, kas tika pārbaudītas saskaņā ar stingrām prasībām. Jauns elements bija tas, ka aktīvu kvalitātes pārbaudē gūtā informācija tika iestrādāta banku bilances sākumpunkta vērtībās un saistītajās stresa testa iespēju aplēsēs.
"Novērtējums ir teicams sākums pareizajā virzienā. Lai to īstenotu, visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā eirozonas valstu iestādēm un ECB, bija jāpieliek ārkārtējas pūles un jāvelta būtiski resursi. Tas veicināja banku sektora caurredzamību un gan atsevišķās bankās, gan visā sistēmā atklāja jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi," norādīja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.
"Visaptverošais novērtējums mums ļāva salīdzināt dažādu valstu un uzņēmējdarbības modeļu bankas, un tajā konstatētie fakti ļaus gūt ieskatu un izdarīt secinājumus turpmākajā uzraudzības darbā," viņa piebilda.
Kopumā tika pārbaudītas 130 bankas 19 valstīs - eirozonā un Lietuvā.
No Latvijas visaptverošajā novērtējumā iekļautas trīs bankas, kuras drīzumā centralizēti uzraudzīs ECB sadarbībā ar nacionālajiem finanšu tirgus uzraugiem. Tās ir ABLV Bank, SEB banka un Swedbank.
No Igaunijas novērtējumā iekļauta DNB Bank, SEB Pank un Swedbank. Novērtējumā iekļauta arī Lietuva, kas eirozonai pievienosies nākamgad. No Lietuvas bankām vērtēs SEB bankas, Swedbank un DNB bankas.
Šis ECB visaptverošais novērtējums atšķiras no iepriekš veiktajiem ES mēroga stresa testiem, jo ietver padziļinātu aktīvu kvalitātes pārbaudi, turklāt tiek nodrošināta aktīvu kvalitātes pārbaudes un stresa testa rezultātu sasaiste. Tas ļauj precīzāk novērtēt banku bilanču stāvokli, kā arī kredītrisku un citus ar banku portfeļiem saistītos riskus.
papildināta visa ziņa