Pāvests oficiāli tiks dēvēts par Francisku līdz brīdim, kad šādu vārdu
izvēlēsies vēl kāds no nākamajiem pāvestiem. Tikai tad
pāvestu Francisku varēs sākt dēvēt par Francisku I.
Baltie dūmi virs Siksta kapelas,kas liecināja, ka ievēlēts jaunais pāvests, pacēlās plkst.20.08 pēc Latvijas laika, un drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani. Jaunais pāvests tika ievēlēts konklāva otrajā dienā pēc piektā balsojuma.
Milzīgo ticīgo pūli Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, šajā brīdī pārņēma gaviles. Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls Žans Luī Torāns, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: Habemus Papam (Mums ir pāvests).
Atšķirībā no citām reizēm ticīgo prieku par jauno pāvestu neslāpēja sēras par iepriekšējā baznīcas galvas nāvi, jo Benedikts pirmo reizi septiņu gadsimtu laikā pats atkāpās no amata.
Bergoljo ievēlēšana sagādājusi pārsteigumu, jo viņa vārds iepriekš nemaz netika minēts favorītu vidū. 76 gadus vecais Bergoljo kļuvis par katoļu baznīcas vēsturē pirmo Amerikas pārstāvi pāvesta krēslā. Viņš ir arī pirmais neeiropietis, kam baznīcas vadība uzticēta pēdējās tūkstošgades laikā. Iepriekšējais neeiropietis, kas astotajā gadsimtā sēdās Svētajā Krēslā, bija Sīrijā dzimušais Georgs III. Viņš ir arī trešais pāvests pēc kārtas, kas nav itālis, un vienlaikus - pirmais jezuīts, kam likta galvā tiāra.
Bergiljo dzimis 1936.gada 17.decembrī Buenosairesā itāļu izcelsmes ģimenē. Saskaņā ar viņa oficiālo Vatikāna biogrāfiju 1969.gadā viņš ordinēts kā jezuītu priesteris un vēlāk turpinājis izglītošanos gan Argentīnā, gan Vācijā.
1992.gadā Bergiljo tika iecelts bīskapa kārtā, bet 1998.gadā viņš kļuva par Buenosairesas arhibīskapu un kardinālu. 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts, Bergiljo arī tika minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem, un tiek uzskatīts, ka balsojumā viņš palicis otrais.
Domājams, ka Bergoljo ievēlēšana ir zināms kompromiss. No vienas puses, viņš pārstāv Latīņameriku, kur mīt aptuveni 40% no 1,2 miljardus lielās pasaules katoļu saimes. Tādējādi viņa ievēlēšana varētu apmierināt prasības baznīcas vadību uzticēt kādam, kas pārstāv kontinentu, kur ticība ir dzīvības pilna un nesirgst ar pagurumu, kādu piedzīvo draudzes Eiropā.
No otras puses, jaunais pāvests ir jau ievērojamā vecumā, kas liek domāt, ka viņa pontifikāta laikā nav gaidāmas kādas radikālas reformas un ka viņš būs vēl viens "pārejas pāvests". Bergiljo, šķiet, apmierina gan baznīcas konservatīvo spārnu, gan reformatorus, jo, piemēram, seksuālos jautājumos Francisks I tiek uzskatīts par ortodoksu, bet par liberāli – sociālā taisnīguma jautājumos.
Bergoljo sprediķiem Argentīnā esot liela ietekme, un bieži tajos
uzsvērta sociālā iekļaušana un netieši kritizēta valdība par sabiedrības
izstumto ignorēšanu. Vienlaikus viņš asi iestājies pret geju laulībām,
2010.gadā to legalizēšanu nosaucot par "mēģinājumu sagraut Dieva plānu".
Bergoljo ir pazīstams arī ar savu pazemību. Lielāko daļu savas karjeras viņš aizvadījis Argentīnā un bieži uz savu darbavietu dodas ar autobusu. Buenosairesā jaunievēlētais pāvests mitinājās vienkāršā dzīvoklī bīskapijai piederošā namā blakus katedrālei.
Arī atrodoties Romā, Bergoljo labprātāk tērpies savā ierastajā melnajā priestera sutanā, nevis kardināla purpura drānās, kuras viņam pienāktos nēsāt. Stāsta arī, ka kardināla tērps, kuru viņš reizēm tomēr apvilcis, esot saglabājies vēl no viņa priekšteča laikiem.
Viņa izvēlētais pāvesta vārds izsauc asociācijas ar Asīzes Francisku, kuru esot uzrunājis Dievs, uzticot sagrautās baznīcas atjaunošanu. Tas daļai ekspertu liek izteikt pieņēmumus, ka tādējādi jaunais pāvests centies, no vienas puses, uzsvērt savu pazemību un atteikšanos no pasaulīgajiem labumiem, bet no otras - gatavību uzņemties baznīcas reformēšanu laikā, kad tā piedzīvo smagu krīzi.
Konklāvs jaunā pāvesta ievēlēšanai sākās otrdien un tad arī notika pirmais balsojums. Nākamie divi balsojumi 115 kardinālu konklāvā bija plānoti trešdienas vakarā. Lai kļūtu par pāvestu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas balsu.
Sākot ar trešdienu, biļeteni tika dedzināti ik pēc divām balsošanas kārtām - diviem rīta un diviem pēcpusdienas balsojumiem. Kad pāvests tiek ievēlēts, no Siksta kapelas skursteņa paceļas balti dūmi. Konklāvi parasti neilgst ilgāk par dažām dienām.
Pirms balsošanas sanāksmes sākuma otrdien Vatikāna Svētā Pētera bazilikā kardināli grandiozā misē lūdzās par baznīcas vienotību un solīja uzticību nākamajam baznīcas galvam, lai arī kas šajā amatā tiktu ievēlēts. Kardinālu kolēģijas dekāns Andželo Sodāno, kurš vadīja īpašo pāvesta vēlēšanu misi, uzrunājot 115 kardinālus, kuriem bija jāizraugās 266.pāvests, sacīja: "Katram no mums ir jāstrādā, lai celtu baznīcas vienotību."
Kā spēcīgākie kandidāti uz pāvesta amatu visbiežāk tika minēti Itālijas kardināls Andželo Skola, Brazīlijas Odilu Šērers un Kanādas Marks Uellē.