Trešdien savā runā par stāvokli ES priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka panākumi cīņā ar rasismu un naidu ir trausli - tie ir grūti gūstami, bet viegli pazaudējami. Tāpat viņa akcentēja, ka tagad ir īstais brīdis pārmaiņām.
ES rasisma apkarošanas rīcības plānā izklāstīti vairāki pasākumi nākamajiem pieciem gadiem. Cita starpā Komisija plāno nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā īstenotu attiecīgos ES tiesību aktus un vajadzības gadījumā vēl vairāk stiprinātu tiesisko regulējumu.
Komisijas ieskatā, tas jo īpaši varētu notikt jomās, uz kurām vēl neattiecas diskriminācijas aizlieguma tiesību akti, piemēram, tiesībaizsardzības jomā. Komisija arī aicina dalībvalstis maksimāli izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši finansējumu, kas pieejams no nākamā ES ilgtermiņa budžeta un Next Generation EU.
EK skaidroja, ka rīcības plāns apvieno visu līmeņu dalībniekus, lai efektīvāk cīnītos pret rasismu Eiropā, tostarp pieņemot valstu rīcības plānus cīņai pret rasismu.
ES Rīcības plānā pret rasismu 2020. līdz 2025.gadam ir izklāstītas vairākas darbības rasisma apkarošanai, izmantojot ne tikai ES tiesību aktus, bet arī citus līdzekļus, piemēram, sadarbību ar dalībvalstīm, tostarp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību.
Rīcības plānā cita starpā ir pausts aicinājums labāk izpildīt ES tiesību aktus. Blokā ir stingrs tiesiskais regulējums diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas apkarošanai, taču šis regulējums ir jāpārvērtē un jāapzina visas iespējamās nepilnības, kas jānovērš.
Plānots, ka EK 2021.gadā ziņos par Rasu vienlīdzības direktīvas piemērošanu un līdz 2022.gadam īstenos turpmākus pasākumus, iespējams arī tiesību aktus. EK arī nodrošinās Pamatlēmuma par cīņu pret rasismu un ksenofobiju pilnīgu un pareizu transponēšanu un īstenošanu, tostarp izmantojot pārkāpuma procedūras.
Plānā ir pausts aicinājums īstenot ciešāku koordināciju. Komisija iecels rasisma apkarošanas koordinatoru un sāks regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām, tiekoties vismaz divas reizes gadā. Koordinators uzturēs sakarus ar cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei un sadarbosies ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu (EP), pilsonisko sabiedrību, akadēmiskajām aprindām un EK, lai stiprinātu politiskos risinājumus rasisma apkarošanas jomā.
Komisijas ieskatā ir jāuzlabo taisnīgums policijas darbā un aizsardzībā. Ar ES aģentūru atbalstu, piemēram, Pamattiesību aģentūras (FRA) un Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) atbalstu, dalībvalstis tiek mudinātas pastiprināt centienus, lai novērstu diskriminējošu attieksmi tiesībaizsardzības iestādēs un palielinātu tiesībaizsardzības darba, kas vērsts pret naida noziegumiem, ticamību.
Tāpat dalībvalstīm vajadzētu pastiprināt rīcību valsts līmenī, proti, dalībvalstis tiek mudinātas līdz 2022.gada beigām pieņemt valstu rīcības plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju. Līdz 2021.gada beigām EK sadarbībā ar valstu ekspertiem apkopos galvenos principus, lai izstrādātu efektīvus valstu rīcības plānus, un līdz 2023.gada beigām iesniegs pirmo progresa ziņojumu.
Pēc EK paustā, ir jāpalielina arī ES personāla sastāva dažādību. Komisija sola ievērojami uzlabot dažādību EK darbinieku vidū, veicot pasākumus, kas vērsti uz pieņemšanu darbā un atlasi. Citas ES iestādes tiek aicinātas veikt līdzīgus pasākumus.
Citi rīcības plānā minētie pasākumi ietver - informētības palielināšanu un rasu un etnisko stereotipu izskaušanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, izglītību, kultūru un sportu, un uzlabotu tādu datu vākšanu, kas sadalīti pēc etniskās vai rasu izcelsmes. EK arī sāks ikgadēju Eiropas integrācijas un dažādības galvaspilsētu izraudzīšanu un 2021.gada pavasarī rīkos samitu pret rasismu.
Komisijā uzsvēra, ka rīcības plānā izklāstīto darbību īstenošana tiks uzraudzīta, par progresu tiks ziņots un pasākumi vajadzības gadījumā tiks pielāgoti. EK aicina EP regulāri apspriest un atbalstīt rīcības plāna īstenošanu un Eiropadomi pieņemt secinājumus par dalībvalstu darbībām rasisma novēršanai un apkarošanai.
Kā akcentēja EK, diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ ES ir aizliegta. Tomēr diskriminācija sabiedrībā joprojām pastāv, un vairāk nekā puse eiropiešu uzskata, ka diskriminācija viņu valstī ir plaši izplatīta.
Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras (FRA) datiem 45% Ziemeļāfrikas izcelsmes cilvēku, 41% romu un 39% Subsahāras Āfrikas izcelsmes cilvēku ir saskārušies ar šādu diskrimināciju. 11% ebreju ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka ir ebreji.
ES ir ieviests tiesiskais regulējums, tostarp Rasu vienlīdzības direktīva un Pamatlēmums par cīņu pret rasismu un ksenofobiju. Nesenie notikumi, kas liecina par rasistisku spriedzi, ir raisījuši bažas, ka tiesiskā aizsardzība pret rasu, reliģisku vai etnisku diskrimināciju netiek efektīvi īstenota. Tas ir saistīts arī ar bažām par attiecībām starp tiesībaizsardzības iestādēm un minoritātēm, atzīmēja EK.
Pēc priekšsēdētājas fon der Leienas runas, kurā viņa aicināja rīkoties aktīvāk, kolēģija 24.jūnijā rīkoja strukturētas debates ar nosaukumu "Pret rasismu un par lielāku daudzveidību un līdztiesību ES". Tajā laikā priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas ir tikai debašu un konkrētu pasākumu, tostarp rīcības plāna, sākums.