Latvijas prezidents vērtēja, ka pagājušā nedēļa nesa labas ziņas - ES spēja vienoties un nolemt, ka ar Ukrainu un Moldovu sāks iestāšanās sarunas. Rinkēvičs norādīja, ka tas nebūs ne viegls, nedz arī ātrs process. Notiks daudz diskusijas un arī Ukrainai ir jāizdara savi mājasdarbi, sakārtojot likumdošanu un veicot reformas.
"Daudzos jautājumos būs nepieciešami lēmumi, ko ES pieņems pēc vienprātības principa. Jebkurā gadījumā Eiropadomes lēmums par iestāšanos sarunu sākšanu ir spēcīgs signāls un nozīmīgs solis gan attiecībā uz Ukrainu un Moldovu, gan uz Bosniju, Hercegovinu un Gruziju," sacīja Latvijas prezidents.
Viņš atzīmēja, ka ES ir demokrātisku valstu savienība un lēmumi atsevišķos gadījumos tiek pieņemti vienprātīgi, atsevišķos gadījumos - ar kvalificēto balsu vairākumu. Ungārija izmantoja savas veto tiesības un bloķēja lēmumu par 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai.
"Nedaudz zinot ES darba mehāniku, esmu pietiekami liels optimists, lai teiktu, ka visi nepieciešamie lēmumi tiks pieņemti. Jā, būtu bijis labāk un efektīvāk, ja lēmums par finanšu palīdzību Ukrainai tiktu pieņemts pagājušajā nedēļā. Esmu liels optimists, ka Ukrainas finansējumā nebūs nekādu pārtraukumu," sacīja Rinkēvičs.
Viņš arīdzan norādīja, ka Latvija turpinās strādāt ar Ungāriju un klāstīs savus argumentus. Rinkēvičs atzīmēja, ka Eiropā viens no visbūtiskākajiem nākotnes jautājumiem ir, kā apturēt Krievijas agresiju, kā atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai cīņā pret agresorvalsti. Prezidents uzsvēra, ka šajā jautājumā Latvija ir vēstures pareizajā pusē.
Pirca-Musara norādīja, ka Slovēnija atbalsta ES paplašināšanos - ja minētajās valstīs neienāks ES, tad tajās ienāks citi spēki. Viņa pauda cerību, ka ES ir kaut ko mācījusies no procesiem Rietumbalkānos. Slovēnijas prezidente uzsvēra, ka Rietumbalkānos ir valstis, kurās ir politiskas problēmas, taču ES paplašināšanās process ir jāvirza uz priekšu pēc iespējas vienotāk.
"Vienmēr būs kāda valsts, kura ir mazliet citādākās domās, nekā pārējās dalībvalstis, taču beigu beigās ES ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās dalībvalstis. Jo mēs būsim solidārāki un vienotāki, jo solidārāka un vienotāka būs ES," sacīja Pirca-Musara.
Viņas ieskatā, dalībvalstīm ir jāveic reformas ES iekšienē. Lai gan nav pienācis laiks, lai runātu par jaunu ES līgumu, kas būtu jāratificē visām dalībvalstīm, pašreizējais līgums dod iespējas pārstrukturizēt Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu tā, lai piedalīties varētu arī jaunās dalībvalstis. Slovēnija ir viena no septiņām valstīm grupā, kas runā par izmaiņām ES, lai jaunas dalībvalstis varētu uzņemt daudz uzticamāk.
LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 14.decembrī, ES dalībvalstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Lai gan Ungārija atturējās no lēmuma sākt sarunas ar Ukrainu, nosaucot to par "pilnīgi bezjēdzīgu, iracionālu un nepareizu", lēmums tika pieņemts bez Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dalības.
Savukārt 15.decembrī Orbāns bloķēja ES dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai. Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas 14.decembrī un 15.decembrī notika Briselē.