Ministru prezidente norādīja, ka Zelenskim šajās sarunās ir nepieciešama komanda, un "labās gribas koalīcija" par tādu kļūst. "Manuprāt, tas ir lielākais ieguvums un pozitīvais no visa šī," sacīja Siliņa.
Premjere norādīja, ka "labās gribas koalīcija" ir tā, kas vienojusies par plašāku atbalstu Ukrainai, kā arī par Eiropas drošības stiprināšanu. Ir labi, ka šajā koalīcijā ir ne tikai Eiropas Savienības valstis, sacīja premjere.
Ministru prezidente norādīja, ka "labās gribas koalīcija" vienojusies par īstermiņā darāmajiem darbiem - stiprināt Ukrainas armiju un turpināt sankciju ieviešanu pret Krieviju.
Siliņa arī norādīja, ka ir būtiska ir sankciju paplašināšana pret Krieviju, tādējādi izdarot lielāku spiedienu pret agresoru. "Tas bija pirmais sāpīgais jautājums, ko pieminēja Krievija, kad tika piedāvāta 30 dienu vienošanās par uguns pārtraukšanu. Sankciju politikas turpināšana ir ārkārtīgi būtiska," uzsver Siliņa.
Līdztekus "labas gribas koalīcijas" sanāksmē valstu līderi vienojušies, ka vajadzīgs skaidrs plāns sadarbībai ar transatlantiskajiem partneriem.
Kā pauda Siliņa, "labas gribas koalīcija" vienojusies, kās sarunu līderi ir Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, kas arī šajā koalīcijā turpina sarunas.
"Tiks izveidots arī operacionālais un strukturālais plāns politiski, militāri, praktiski un finansiāli. Darba grupas turpinās strādāt pie niansēm, kādā veidā stiprinām Ukrainas armiju," pauda premjere.
Siliņas ieskatā, šī koalīcija kopumā ir veiktspējīga un darbojas, lai ne tikai Ukraina, bet arī Eiropa būtu droša. "Protams, lai Eiropa būtu droša, ir ļoti svarīgi, ka katra koalīcijas valsts izdara savus mājasdarbus - stiprtina sevi militāri, piepilda NATO uzstādītos mērķus," sacīja premjere, piebilstot, ka ne visas valstis koalīcijā ir NATO valstis, bet arī tām ir svarīgi, lai tiek domāts par drošību.
Līdztekus premjere atklāja, ka sanāksmē runāts arī par Austrumu robežas valstīm, uzsverot, ka arī tās ir svarīgas, un ir svarīgi, lai netiktu vājināti tur jau esošie spēki, kā arī ir jādomā par Austrumu robežu.
Runājot par Ukrainas un Krievijas miera sarunām, Siliņa pauda, ka līderi sanāksmē vienojušies par "sarkanajām līnijām" Eiropai, un to, ka sankcijas šobrīd atcelt nevar.
Līdztekus Latvijas valdības vadītāja norādīja - ir skaidrs, ka Ukraina grib mieru, bet redzams, ka Krievija tam šobrīd nav gatava. Ukrainas puse stāstījusi, ka tā iesniegusi vairākus konkrētus punktus, ko sagaida. "Viennozīmīgi mēs nevaram piekrist, ja Krievija prasa, piemēram, atstāt viņu rīcībā vai valdījumā kādus piecus reģionus. Mēs pievienojamies Ukrainas pozīcijai," sacīja premjere.
Tāpat Siliņa atklāja, ka runājusi ar Polijas premjeru par rīcību saistībā ar izstāšanos no Otavas konvencijas, un to, kā valstis strādās saistībā ar kopēju aizsardzības līniju.
"Mēs koordinējamies, strādājam kopā, arī kopā vērsīsimies pie Eiropas Komisijas," teica Siliņa, uzsverot, ka arī Polija šobrīd vērtē, kā juridiski izstāties no Otavas konvencijas.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien piedalījās kārtējā "labas gribas koalīcijas" valstu līderu sanāksmē Parīzē, kuru Ukrainas atbalstam organizēja Francijas prezidents Makrons.
"Labas gribas koalīcija" apvieno valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Tās mērķis ir nodrošināt lielāku diplomātisko, militāro, finanšu un politisko atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā.
Šī ir kārtējā Eiropas līderu tikšanās, kuru Francijas prezidents Makrons rīko pēc varas maiņas ASV. Pirmajā no tām piedalījās šaurāks politiķu loks un Baltijas valstis nepiedalījās.