"Mēs sakām, ka šie pasākumi, kontroles, ir likumīgas un proporcionālas. Saskaņā ar Šengenu mūsu pienākums ir to veikt. Mēs nevaram atteikties," paziņoja Spānijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis. Lielbritānija nav pievienojusies Šengenas līgumam, kas nosaka robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Tāpat Madride apsver iespēju jautājumā par Gibraltāru vērsties starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO un Starptautiskajā tiesā Hāgā, pirmdien paziņojusi Ārlietu ministrija.
Gibraltāra jautājumā Madride arī apsver iespēju veidot vienotu fronti ar Argentīnu, kurai ar Londonu jau sen ir domstarpības par Folklenda salām. "Mēs izvērtējam iespējas vērsties tādās organizācijās kā ANO, Drošības padome un Starptautiskā tiesa Hāgā. Tās ir iespējas. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts," paziņoja ministrijas preses pārstāvis.
Spānija varētu sadarboties ar Argentīnu, kura šobrīd ir ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts, lai pievērstos jautājumam par Gibraltāra un Folklenda salu suverenitāti, norādīja preses pārstāvis, piebilstot, ka šajos jautājumos ir kopēji elementi.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā pieaugusi spriedze uz Gibraltāra robežas, kas sākusi negatīvi ietekmēt Londonas un Madrides attiecības. Gibraltārs, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, apsūdz Spāniju par apzinātu to automašīnu kavēšanu, kas dodas uz nelielo klinšu raga teritoriju. Spāņu varasiestādes uz robežas pārbauda katru spēkratu, un pēdējās jūlija nedēļas nogalē automašīnām uz iebraukšanu Gibraltārā nācās gaidīt pat sešas stundas.
Gibraltāra premjers paudis pārliecību, ka pastiprināto robežkontroli Spānija sākusi, reaģējot uz mākslīgā rifa būvniecību ap jūras ragu ieskaujošajiem ūdeņiem. Tādējādi tiks kavēta spāņu zvejnieku piekļuve šiem ūdeņiem, kurus Madride uzskata par saviem.
Savukārt Spānija apgalvo, ka pārbaudes uz robežas nepieciešamas, lai cīnītos pret kontrabandu. Madride paziņojusi, ka neatcels pārbaudes uz robežas ar Gibraltāru, savukārt Londona atklājusi, ka apsver iespēju sākt tiesvedību pret Spāniju šai sakarā.
Gibraltārs bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. 1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē. Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.
2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.