"Mums ir jāglābj savas ģimenes no kredītiem ārvalstu valūtās, jo tas ir veids, kā mēs varam aizsargāt savu ekonomiku un nacionālo valūtu," viņš sacīja parlamentā, uzsverot, ka ungāriem nav jābaidās pieņemt netradicionālus un drosmīgus risinājumus.
"Tas nav nekāds noslēpums - mērķis ir nepieļaut, lai Ungārijas ģimenēm mājokļa kredīti būtu jāatmaksā kādā citā valūtā, nevis Ungārijas forintos. Tāpēc mēs pēdējā pusotra gada laikā īstenojam jaunus soļus šajā virzienā," viņš sacīja.
Lai gan investori ir nobažījušies par Ungārijā īstenoto ekonomisko politiku, labēji centriskā valdība meklē iespējas samazināt mājsaimniecību milzīgo parādu apmēru ārvalstu valūtās, jo pēdējā laikā ir krasi cēlies Šveices franka kurss pret forintu, kas savukārt smagi skāris cilvēkus, kuri kredītus ņēmuši frankos, bet algas turpina saņemt forintos.
Šādā situācijā Ungārijā ir krities iekšzemes pieprasījums un apsīkusi ekonomikas izaugsme, jo iedzīvotāju maciņos palicis arvien mazāk naudas.
Gaidāms arī, ka valdības plāna dēļ Ungārijā strādājošās bankas cietīs milzīgus zaudējumus, iegrožos kreditēšanu, dodot savu negatīvo artavu ekonomikas noplakumā. Austrijas "Erste Group Bank" informēja, ka Ungārijas valdības politikas dēļ cietīšot 500 miljonu eiro (350 miljonu latu) zaudējumus.
Ungārijas parlaments septembrī pieņēma pretrunīgi vērtētu likumprojektu, kas paredz fiksēt ārvalstu valūtu kursus pret forintu, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk atmaksāt ārvalstu valūtās ņemtus kredītus.
Likums, kur ierosināja valdošā labēji centriskā partija "Fidesz", paredz, ka Ungārijas iedzīvotājiem, kas paņēmuši kredītus ārvalstu valūtās, būs iespēja tos atmaksāt ātrāk pēc maiņas kursa, kas ir daudz zemāks par tirgus kursu. Pret to asi iebilst Ungārijas banku asociācija, kas solījusi iesniegt konstitucionālajā tiesā prasību atzīt likumu par nekonstitucionālu.
Plānu ir nosodījusi Ungārijas kaimiņvalsts Austrija, kuras bankas ir plaši pārstāvētas Ungārijā, savukārt Eiropas Savienība brīdinājusi, ka likums var būt juridiski apšaubāms, radīt problēmas kredītu tirgos un apdraudēt jau tā pieticīgo Ungārijas ekonomikas pieaugumu.
Vairāk nekā miljons Ungārijas iedzīvotāju ir paņēmuši kredītus ārvalstu valūtās. Lielākā daļa šo kredītu ir Šveices frankos, un tos ir grūti atmaksāt Šveices franka kursa kāpuma dēļ.
Pērn decembrī Ungārijas parlaments arī apstiprināja likumu, kas paredz piespiedu kārtā nodot valsts īpašumā lielāko daļu privāto pensiju fondu aktīvu, lai šādā mākslīgā veidā samazinātu valsts budžeta deficīta un parāda rādītājus.
Tādējādi Ungārija atcēla 1998.gadā notikušo pensiju reformu, kad strādājošiem cilvēkiem bija jāsāk iemaksāt 8% savas algas privātajos fondos un 1,5% – valsts pensiju sistēmā.
Ungārijas lēmumu par privāto pensiju fondu nacionalizāciju kritizējis Starptautiskais Valūtas fonds un reitingu aģentūras.