Patvēruma meklētāju skaits Vācijā strauji aug. Pērn patvērumu valstī pieprasīja aptuveni 56 000 ieceļotāju, kas ir par 41% vairāk nekā 2011.gadā, bet šogad jaunieradušos bēgļu skaits jau sasniedzis 53 000, un varasiestādes lēš, ka 2013.gadā viņu skaits līdz gada beigām varētu pat dubultoties.
Tas nozīmē, ka valstij vajadzēs vēl vairāk telpu patvēruma meklētāju izmitināšanai. Pašreiz Berlīnē esošās bēgļu patversmes jau ir pārpildītas, un protesti, kurus izraisījusi patvēruma meklētāju mītnes ierīkošana Hellersdorfas priekšpilsētā, izsaukuši debates valsts mērogā.
Hellersdorfā pamatā ir Austrumvācijas komunistiskā režīma laikā veidotā daudzdzīvokļu māju apbūve, un šī priekšpilsēta tiek uzskatīta par visai nelabvēlīgu Vācijas galvaspilsētas rajonu. Jau tagad tur mitinās liela imigrantu kopiena, tostarp daudzi ieceļotāji no Austrumeiropas. Liels skaits ir arī to, kas iztiek no sociālajiem pabalstiem.
Hellersdorfā nav daudz vietu, kur ļaudis varētu pulcēties, un viņu dzīve pamatā norisinās starp zemo cenu pārtikas veikaliem, daudzdzīvokļu blokmājām un no "sociālisma" pārmantotajām nesamērīgi platajām ielām. Hellersdorfa ir pazīstama arī ar problēmām, kuras rada neonacistu aktivitātes, un vardarbība ielās tur jau kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.
"Kāpēc viņi izvieto bēgļu māju šeit? Kāpēc ne citā pilsētas daļā, kur ļaudīm klājas labāk?" vaicā viens no vietējiem iedzīvotājiem. Cits garāmgājējs piebilst: "Mums jādzīvo ar ļoti nelielu naudas mazumiņu, ko saņemam no valdības, jo nevaram atrast darbu, bet šie patvēruma meklētāji savu naudu saņem tāpat vien. Kāpēc viņi tos nepārvieto uz turieni, kur cilvēki pelna 5000 eiro mēnesī?"
Tikmēr jauniekārtotajai patvēruma meklētāju mītnei blakus esošajā skolā gan audzēkņiem, gan to vecākiem izdalītas lapiņas, kurās tie tiek informēti, ka drīzumā tikšot organizētas jaunas klases bēgļu bērniem. Tomēr mazticams, ka varētu veidoties kādi kontakti starp tikko ieceļojušajiem patvēruma meklētājiem un apkārtnes iedzīvotājiem.
Daļa vietējo jau nedēļām ilgi iebilst pret jauno bēgļu mītni. Tikušas rīkotas sapulces kopienu centros, un izvērstas diskusijas interneta sociālās saziņas tīklos. Taču Hellersdorfas iemītniekus nav izdevies nomierināt. "Viņi dara, ko vien vēlas," savu neapmierinātību ar pilsētas varasiestādēm pauž kāds 40 gadus vecs vietējais iedzīvotājs. "Un, kad es saku kaut ko, ko viņi nevēlas dzirdēt, viņi vienkārši nogriež mikrofona skaņu," viņam piebalso kāds galēji labējās organizācijas Pro Deutschland atbalstītājs.
Situācija pēdējo nedēļu laikā Hellersdorfā turpinājusi saasināties un nonākusi priekšvēlēšanu kampaņas dalībnieku uzmanības lokā. Pirmdien jaunajā patversmē ieradās pirmie 20 iemītnieki, un "zaļo" pārstāve Renāte Kīnaste, reaģējot uz vietējo protestiem, paziņoja, ka problēmas neradot patvēruma meklētāju skaita pieaugums, bet gan labējo ekstrēmistu darbība.
Savukārt labējie radikāļi vairākas dienas pēc kārtas pie jaunās bēgļu patversmes sarīkoja protesta demonstrācijas, kas savukārt izraisīja daudz lielākas kreiso ekstrēmistu jeb tā dēvēto antifašistu kontrdemonstrācijas. Relatīvu mieru izdevās saglabāt, tikai pateicoties masīvai policijas klātbūtnei.
Vietējo šajā "izrādē" klāt gan bija maz, un viņi notiekošo pamatā vēroja no malas. "Mēs nevēlamies neko kopīgu ar šo teātri. Politiķi tāpat mums nepalīdzēs," notiekošo komentēja kāds no vērotājiem. "Kāpēc vizītē neierodas mūsu mērs, lai iepazītos ar situāciju? Viņš parādās vienīgi tad, kad tiek pasniegts šampanietis, piemēram, modes nedēļā."
Tajā pašā laikā Berlīnes mērs Klauss Vovereits, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), nosodījis "rasistiskos noskaņojumus" un paziņojis, ka "labējo demagogu mēģinājumi sēt bailes ir neciešami". "Berlīne ir pilsēta, kas atvērta pasaulei, un tāpēc mēs nedrīkstam dod vietu ksenofobijai," uzsvēris pilsētas galva.
Tikmēr kāda Hellersdorfas iedzīvotāja, kas runā ar jūtamu poļu akcentu, bažījas, ka spriedze, kuru izraisījusi patvēruma meklētāju ierašanās, tikai pasliktinās priekšpilsētā dzīvojošo ārvalstnieku dzīvi.
"Ja jums ir akcents, labējie ekstrēmisti uzreiz domā, ka jūs esat patvēruma meklētājs, un tad viņi jūs piekauj," stāsta sieviete. Viņai piekrīt kāds "Pro Deutschland" atbalstītājs, kas noliedz, ka pats būtu ekstrēmists. "Mana kaimiņiene, viņa uzaugusi kā vāciete, bet viņas tēvs ir no Āfrikas. Viņa pirms dažām dienām tika piekauta tikai tāpēc, ka viņai ir tumšāka āda."
Daudzi vietējie atklāti atzīst, ka vēlētos, lai patvēruma meklētāju mītnes viņu rajonā nebūtu. Daļa arī šaubās, ka bēgļi patiesībā ieceļojuši no Sīrijas un ka viņiem patiesi nepieciešama palīdzība. "Lasīju, ka viņi maksājuši 7000 eiro, lai šeit nokļūtu. Man nav tādas naudas," saka sieviete, kas dzīvo blakus jaunajai patversmei.
Volfgangs Bosbahs, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), aicinājis sarīkot vietējo, reģionālo un nacionālo līderu krīzes sarunas, brīdinot, ka ekstrēmisti nekavēsies izmantot šo problēmu savā labā.
Viņš norādījis, ka nepieciešams palielināt sociālo darbinieku skaitu vietējās kopienās, uzsverot, ka iedzīvotāju satraukums jāuztver nopietni.
Savukārt protestantu baznīcas Berlīnes bīskaps Markuss Drēge aicinājis uz dialogu starp vietējiem un patvēruma meklētājiem. "Vienmēr, kad bēgļiem ir patiesa iespēja izstāstīt savus stāstus, viņi tiek pieņemti," ir pārliecināts garīdznieks.