Musulmaņu līderus neapmierina arī tas, ka visus dienaskārtības jautājumus izvirzījusi Iekšlietu ministrija. Vācijas islāma konference pirmo reizi notika 2006.gadā pēc toreizējā iekšlietu ministra Volfganga Šeibles iniciatīvas, varasiestādēm cenšoties veicināt dialogu starp musulmaņu kopienām un valdību. Taču ar laiku iecere zaudējusi atbalstu, jo tā nav nesusi kādu vērā ņemamu progresu.
Islāma kultūras centru apvienības (VIKZ) pārstāvis Erols Pirli laikrakstam Süddeutsche Zeitung izteicies, ka ņemot vērā pieaugošo neapmierinātību musulmaņu vidū, konference kļuvusi "neadekvāta". "Konferencei ir jēga vienīgi kā dialogam ar musulmaņu reliģiskajām kopienām," norādījis Pirli. Lai gan viņa pārstāvētā organizācija piekritusi konferencē piedalīties, Pirli atzīst, ka no pasākuma maz kas tiek sagaidīts.
Arī Vācijas Turku kopienu apvienības (TGD) priekšsēdētājs Kenans Kolats paudis līdzīgu noskaņojumu. "Tās pašreizējā formā tai vairs nav nekādas jēgas," norādījis Kolats.
Iepriekšējās konferencēs pārrunātas ieceres panākt islāmam tādu pašu statusu kā kristiešu baznīcām, musulmaņu izglītības jautājumi un mošeju būvniecība. Taču pēdējā laikā uzsvars, šķiet, pārnests uz drošības jautājumiem. Pēdējo divu gadu laikā vairākas ietekmīgas musulmaņu organizācijas atteikušās no piedalīšanās konferencē.
Vācijas Musulmaņu centrālās padomes priekšsēdētājs Aimans Mazjeks uzskata, ka konferenci nepieciešams reformēt. Savukārt Vācijas Islāma padomes priekšsēdis Ali Kizilkaja konferenci nosaucis par "vilcienu, kas dodas nepareizā virzienā".