Sestdien pārraidītajā intervijā televīzijas kanālam TF1, kas tikusi ierakstīta Elizejas pils saimnieka pagājušās nedēļas vizītes laikā ASV, Makrons izteicies, ka Eiropai jābūt gatavai nākotnes drošības arhitektūrai un jādomā par to, kā "dot Krievijai garantijas dienā, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda".
"Tas nozīmē, ka viens no būtiskajiem jautājumiem, kas mums jārisina, kā [Krievijas] prezidents Vladimirs Putins vienmēr norādījis, ir bailes no NATO pietuvošanās tieši pie tās (Krievijas) durvīm un no tādu ieroču izvietošanas, kas var apdraudēt Krieviju," norādījis Francijas prezidents.
SPD Bundestāga frakcijas pārstāvis ārpolitikas jautājumos Nilss Šmits laikraksta "Die Welt" svētdienas izdevumam atzinis, ka Makrona izteikumi bijuši pārsteidzoši.
"NATO nekad nav apdraudējusi Krieviju, bet ar NATO-Krievijas [sadarbības] izveidošanas aktu radījusi kopīgu ietvaru drošības jautājumu [risināšanai]," norādījis Šmits.
Viņš uzsvēris, ka tagad jautājums ir par Eiropas drošības uzturēšanu no Krievijas un pret Krieviju.
"Tik ilgi, kamēr Krievija īstenos imperiālistisku ārpolitiku, Paneiropas miera kārtība, iekļaujot Krieviju, nav iespējama," piebildis SPD politiķis.
Savukārt FDP frakcijas runas vīrs ārlietu jautājumos Ulrihs Lehte Makrona diplomātiskos centienus novērtējis atzinīgi.
"Laba iniciatīva, taču pamatnoteikums šādām sarunām ir Krievijas un Ukrainas gatavība," norādījis Lehte, piebilstot, ka "agresija vienmēr nākusi no Maskavas".
Tikmēr viņa kolēģis Jirgens Tritins, kas pārstāv zaļos, sarunā ar "Die Welt" izteicies: "Drošības garantijas ir svarīgas, taču ne vienpusējas. Tiem, kas tādas pieprasa, vispirms jāapsola drošības garantijas Ukrainai."
Arī opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) pārstāvis Johans Vādefuls Makrona priekšlikumus nosaucis par "ārkārtīgi problemātiskiem".
Viņš norādījis, ka steidzami jāsarīko diskusijas Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros, piebilstot, ka Makrons visu "apgriež kājām gaisā", jo drošības garantijas, pirmkārt, nepieciešamas Ukrainai.
"Turklāt, viņš diemžēl atbalsta krievu propagandu, kad apgalvo, ka NATO ir drošības problēmu cēlonis," atzinis Vādefuls.
Tajā pašā laikā Makrons izpelnījis negaidītu atzinību no eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Kā intervijā "Die Welt" izteicies AfD frakcijas vadītājs Tīno Hrupalla, apstāklis, ka tik novēloto priekšlikumu izteikusi Parīze, nevis Berlīne, esot atzīstams par "spriedumu" pašreizējai koalīcijai.
Viņš piebildis, ka Makrons esot pamatoti norādījis uz nepieciešamību ņemt vērā Krievijas "leģitīmās drošības intereses".
Tikmēr tradicionāli pret Maskavu labvēlīgi noskaņotās kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") frakcijas izpilddirektors Jāns Korte aicinājis izvērtēt Makrona izteiktos priekšlikumus.
Makrona izteikumi jau iepriekš izpelnījušies asu Ukrainas kritiku.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks norādījis, ka drošības garantijas nepieciešams pasaulei no Krievijas, nevis otrādi.
"Civilizētajai pasaulei nepieciešamas drošības garantijas no pēcputina Krievijas barbariskajiem nolūkiem," svētdien tviterī uzsvēris Zelenska padomnieks.
Savukārt Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs norādījis, ka labākās garantijas ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei būtu demilitarizēta Krievija, kam atņemti kodolieroči.
Arī Somijas bijušais ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs izteicies, ka viņš "fundamentāli" nepiekrīt Makronam.
"Krievijai vispirms jāgarantē, ka tā neuzbruks citiem," tviterī uzsvēris Stubs.