Iepriekš šajā līgumā atteicās piedalīties Ungārija, savukārt Zviedrija un Čehija paziņoja, ka to valdībām vēl jākonsultējas ar parlamentiem. Jaunākajā paziņojumā teikts, ka visas eiro zonā neietilpstošās valstis, izņemot Lielbritāniju, ir paudušas gatavību piedalīties starpvaldību līgumā, un nepieciešamības gadījumā pirms tam to valdības konsultēsies ar parlamentiem.
Valstis, kuras iecerējušas parakstīt starp valdību līgumu, ir panākušas vienošanos ieviest stingrāku budžeta disciplīnu, lai nepieļautu jaunu parādu krīžu atkārtošanos. Vienošanās paredz, ka tā dēvētais strukturālais deficīts, kurš neiekļauj tādus vienreizējus faktorus kā parādu atmaksa un ekonomikas cikls, nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Noteikts, ka stingrākie budžeta noteikumi būs jāiekļauj vienošanās dalībvalstu konstitūcijās, un Eiropas Tiesa pārbaudīs, vai šie noteikumi ir pareizi iestrādāti nacionālajā likumdošanā. Vienošanās arī paredz, ka pret tām valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, tiks piemērotas automātiskas sankcijas, ja vien tās nebloķēs "ietekmīga valstu grupa", sacīts eiro zonas līderu paziņojumā. Tajā pausts, ka eiro zonas dalībvalstis ir solījušas "strādāt pie jautājuma par dziļāku fiskālo integrāciju, lai labāk atspoguļotu mūsu savstarpējās atkarības līmeni", tomēr tās nav vienojušās par tā dēvēto eiro zonas obligāciju izveidošanu.
Eiro zonas līderi arī vienojās par vairākiem pasākumiem, kuri, viņuprāt, pārliecinās tirgus par to, ka viņu rīcībā ir "efektīvs ugunsmūris", kas liegs krīzei izplatīties visā eiro zonā. Šo pasākumu vidū ir lēmums, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kurš nomainīs pašreizējo tā dēvēto eiro zonas glābšanas fondu jeb Eiropas Finanšu un stabilitātes fondu (EFSF), stāsies spēkā jau 2012.gada jūlijā, kas ir pusgadu agrāk, nekā sākotnēji bija plānots, un eiro zonas līderi veiks šā 500 miljardu eiro (350 miljardu latu) vērtā fonda limita "atbilstības pārvērtēšanu", teikts piektdienas rītām izplatītajā paziņojumā.
Turklāt vienošanās dalībvalstis apņēmušās apsvērt un 10 dienu laikā apstiprināt, vai ir gatavas piedalīties 200 miljardu eiro (140 miljardu latu) aizdošanā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai tas varētu nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību parādu māktām eiro zonas dalībniecēm. Paziņojumā pausta cerība, ka papildu iemaksas SVF veiks arī starptautiskā sabiedrība.
Šis darījums pavērs iespēju veikt papildu iemaksas fondā lielā divdesmitnieka (G20) valstīm, kas to vēlas. Sagaidāms, ka vēlmi palielināt savu dalību fondā paudīs Ķīna un Brazīlija. SVF vadītāja Kristīne Lagarda paziņojusi, ka pašlaik fonda rīcībā esošie 390 miljardi ASV dolāru (178 miljardi latu) nav pietiekama summa, lai apmierinātu pieprasījumu pēc aizdevumiem, ja globālā situācija pasliktinātos, un risinājums varētu būt papildu līdzekļu saņemšana no G20 valstīm, jo tad SVF varētu palīdzēt gan Itālijai un Spānijai, ja tās nonāktu grūtībās, gan valstīm ārpus ES.