gada, kad apprecējās Viktorijas vecāki – karalis Karls XVI Gustavs un Silvija Somerlāta. “Tas ir tik pacilājoši – visi runā par kāzām,” aģentūrai Reuters atzinusi 24 gadus vecā Megija Saliba, kura strādā Stokholmā apģērbu veikalā. Gaidāmo pasākumu atzinīgi vērtē arī vecākās paaudzes pārstāvji. “Tas būs saviļņojoši,” pārliecināts ir 61 gadu vecais pensionārs Lennarts Soderstroms, kurš plāno vērot procesiju Stokholmas vecpilsētā. “Turklāt jaunais vīrs nenāk no augstmaņiem. Viņš ir parasts cilvēks, kā tu un es. Tas būs vienkārši lieliski”. Jau tagad Stokholmā sāk ierasties augstdzimuši kāzu viesi - kāzās ieradīsies Norvēģijas karalis Haralds, Dānijas karaliene Margrēta un princis Edvards, Jordānijas karalis Abdulla, Spānijas karaliene Sofija, Japānas kroņprincis Naruhito, kā arī daudzi citi. Ielūgti arī visu vēstniecību pārstāvji. Tāpat kāzās aicināti ierasties Zviedrijas politiskās, biznesa un kultūras elites pārstāvji, to skaitā grupas “Roxette” dalībnieks Pērs Gesle, golfera Taigera Vuda sievasmāte Barbro Holmberga un citi. Pavisam ielūgti 950 viesi. Lai noorganizētu svinīgo procesiju, piesaistīti 5000 karavīri un arī brīvprātīgie, kāzu cermonijas laikā dežūrēs ap 2000 policistu, lai nodrošinātu drošību. Gaisa telpa virs Stokholmas būs slēgta. “Šīs būs lielākās kāzas Eiropā ilgā laika posmā,” aģentūrai AP apgalvojis monarhijas eksperts Rodžers Lundgrēns. “Ieradīsies visi”. Pēdējās karaliskās kāzas Eiropā notika 2008.gadā, kad Dānijas princis Joahims apprecēja francūzieti Mariju Kavaljē. Kāzu ceremonija notiks Stokholmas katedrālē. Jau tagad tiek paredzēts, ka tūkstošiem zviedru izies ielās, lai nolūkotos, kā zirgu vilktā karietē jaunais pāris pēc laulību ceremonijas tiks izvadāts pa pilsētu, lai savu ceļojumu noslēgtu pilī, kur paredzēts vakara bankets. Lai arī no Kolumbijas Stokholmā nogādāti jau 40 000 ziedi, to skaitā rozes, neļķes, lilijas un hortenzijas, pati ceremonija būšot vienkārša, kā ierasts. Kā raksta Reuters, Zviedrija patlaban pārciešot smagāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, karaļnams segs pusi kāzu izmaksu – ap 10 miljoniem SEK (1,39 milj.ASV dolāru). Tomēr tieši kāzu izmaksas raisījušas kārtējās diskusijas Zviedrijā – vai monarhijas institūcija tiešām esot joprojām nepieciešama valstī, kas stingri iestājas par vienlīdzības principiem. Monarhijas oponenti uzskata, ka šī institūcija esot arhaiska un valstij izmaksā pārāk dārgi. Gluži tāpat kā kaimiņvalstīs – Norvēģijā un Dānijā -, Zviedrijas karaļnamam ir tikai reprezentatīva un dekoratīva loma, taču tajā pašā laikā monarhu ģimenes pārstāvji joprojām bauda dažādas privilēģijas, salīdzinot ar vienkāršajiem cilvēkiem, raksta AP.Daudzi arī uzdod jautājumus, vai tiešām šie 20 miljoni kronu (2,5 milj.ASV dolāru) lielie kāzu izdevumi, no kuriem pusi sedz nodokļu maksātāji, ir pieņemami laikā, kad daudziem nākas savilkt jostas. Karaļnama pārstāvji gan attaisno šos izdevumus, norādot, ka tieši kāzas veicinās lielākus ienākumus no tūrisma industrijas. Tomēr tajā pašā laikā lielas simpātijas Zviedrijas iedzīvotāji izrāda faktam, ka Viktorija apprecēs puisi no “vienkāršās tautas”, lai arī skeptiķi norāda, ka šāda rīcība sagraus “pasakas imidžu”, kas monarhijai nepieciešams, lai tā mūsdienās vispār pastāvētu. Savā ziņā Viktorija turpina tēva iesākto tradīciju – Kārlis XVI Gustavs savu nākamo sievu, brazīliešu izcelsmes vācieti Silviju satika 1972.gadā Minhenē, Olimpiskajās spēlēs. Vestlings, kuram patlaban Stokholmā pieder sporta zāļu bizness, nāk no vidusšķiras ģimenes. Viņš uzaudzis nelielā ciematiņā Ockelbo, kas atrodas Zviedrijas vidienē. Viņa māte strādāja pastā, savukārt tēvs bija pašvaldības sociālā centra darbinieks. Viktorija ir vecākā no trīs karaliskajā ģimenē uzaugušajiem bērniem. Viņas māsa Madeleina (27) arī bija agrāk izsludinājusi saderināšanos ar juristu Jonasu Bergstromu, taču tā tika atsaukta līgavaiņa neuzticības dēļ. Savukārt princis Karls Filips vēl nav publiski minējis, ka grasoties precēties. Zviedrijas karaļnama saknes iesniedzas vairāk nekā 1000 gadu ilgā pagātnē. Tagadējās karaliskās ģimenes pirmais pārstāvis – Francijas maršals Žans Baptists Bernadote -, kļuva par karali XIX gs.sākumā. Kārlis XVI Gustavs par karali tika kronēts 1973.gadā.
Par kroņprinceses kāzām lasiet arī žurnālā "SestDiena" 19.jūnijā - Zviedrijā nozīmīgo notikumu apraksta Sandra Veinberga no Stokholmas.