"To, vai kādā aktīvu tirgū ir bijis burbulis, parasti visdrošāk var pateikt tikai pēc tam, taču nav šaubu, ka mājokļu cenas Zviedrijā ir augstas, jo īpaši lielajās pilsētās. Tomēr, salīdzinot ar vēsturiski vidējām mājokļu cenām, ir skaidrs, ka tās ir ļoti augstas daudzviet pasaulē," situāciju komentē bankas Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš atsaucas uz jaunāko The Economist numuru, kurā norādīts, ka Stokholmā mājokļu cenas par 38% pārsniedz vēsturiski vidējo līmeni, tās mērot pret vidējiem (mediānas) mājsaimniecību ienākumiem. Taču Honkongā tās šo līmeni pārsniedz par 94%, Oklendā (Jaunzēlandē) – par 75%, Parīzē – par 70%.
Runājot par to, vai pašreizējā situācija var novest pie kādas plašākas krīzes, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauž, ka tas atkarīgs no iespējamā nekustamā īpašuma cenu krituma apmēra. Viņš atsaucas uz Starptautiskā Valūtas fonda pētījumiem par to, ka strauji nekustamo īpašumu cenu kāpumi un tam sekojoši kritumi ne vienmēr nozīmē ekonomikas recesiju.
"Pasaules praksē ir arī pietiekami daudz gadījumu, kur pat būtiskas nekustamo īpašumu cenu korekcijas ir notikušas bez kopējā valsts ekonomikas krituma. Tomēr ekonomikas recesijas riski būtiski pieaug, ja nekustamo īpašumu cenu kāpums notiek kopā ar strauju kreditēšanas pieaugumu, kā tas bija Latvijā pirms 2008. gada krīzes," situāciju ieskicē Citadeles ekonomists. Pēc viņa teiktā, Zviedrijas gadījumā mājsaimniecību kredītu apjoms pēdējos gados ir audzis nedaudz straujāk par ekonomiku kopumā, taču parādsaistību līmenis nav ievērojami augstāks kā citām attīstītajām valstīm, vienlaikus Zviedrijas mājsaimniecībām esot arī ļoti ievērojami uzkrātie aktīvi. "Tas, protams, nenozīmē, ka augstais nekustamo īpašumu cenu līmenis Zviedrijā nerada riskus, taču, manuprāt, varam cerēt, ka potenciāla cenu korekcijas ietekme tomēr nebūs pārāk liela un drīzāk izpaustos kā lēnāka ekonomikas izaugsme, nevis iekšzemes kopprodukta kritums. Taču pat lēnāku ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras pretējā krastā noteikti sajutīsim arī Latvijā, un visvairāk tas varētu skart būvniecības pakalpojumu sniedzējus, kokrūpniekus un dažādu būvmateriālu, piemēram, betona būvkonstrukciju, ražotājus," secina Āboliņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!