Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Zviedrijas parlamentā pirmoreiz ievēlē galēji labējos

Zviedrijas parlamenta Riksdāga vēlēšanās svētdien uzvarēja valdošā labēji centriskā koalīcija, tomēr neiegūstot vairākumu parlamentā, un parlamentā pirmoreiz tika ievēlēti galēji labējie, liecina pirmdien publicēti galīgie vēlēšanu rezultāti.

Četru labēji centrisko partiju koalīcija "Alianse par Zviedriju", kuru vada premjerministrs un konservatīvās Mēreno partijas līderis Fredriks Reinfelts, ieguva 49,2 procentus balsu un 172 deputātu mandātus parlamentā, kur ir pavisam 349 deputāti.

Triju kreiso partiju koalīcija, kuru vada Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mona Sālina, ieguva 43,7 procentus balsu un 157 mandātus. Vēlētāju atbalsts Sociāldemokrātiskajai partijai ir krities no 35,3 procentiem iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2006.gadā līdz 30,9 procentiem svētdien.

Pārstāvību parlamentā pirmoreiz ieguva galēji labējā pret imigrantiem noskaņotā Zviedrijas Demokrātu partija ar 5,7 procentiem balsu un 20 deputātu mandātiem.

"Mēs esam guvuši plašu atbalstu," Reinfelts paziņoja savu piekritēju pūlim Stokholmā un pavēstīja, ka vēlētāju atbalsts viņa Mēreno partijai divkāršojies no 15 procentiem 2002.gadā līdz 30 procentiem svētdien.

Premjers tomēr atzina, ka "šis nav tas vēlēšanu rezultāts, uz kuru bijām cerējuši," un izteica nožēlu par galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas iekļūšanu parlamentā.

"Es esmu skaidri pateicis .. Mēs nesadarbosimies un nekļūsim atkarīgi no Zviedrijas Demokrātiem," sacīja Reinfelts savā uzvaras runā. Viņš piebilda, ka mēģinās parlamentā gūt Zaļās partijas atbalstu, kas ir viena no trim kreisās koalīcijas partijām.

Zaļā partija, kuras iegūtie 7,2 procenti balsu ir šīs partijas labākais vēlēšanu rezultāts, tomēr noraidīja ideju par sadarbošanos ar labēji centrisko koalīciju. Zaļā partija ir koalīcijā ar Sociāldemokrātisko partiju un bijušo komunistu izveidoto Kreiso partiju.

"Mums pēc šīs kampaņas būtu ļoti grūti skatīties mūsu vēlētājiem acīs un pateikt, ka mēs esam piekrituši sadarboties ar šo valdību," Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā paziņoja Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Marija Veterstranda.

Sociāldemokrātu līdere Sālina, kas bija cerējusi kļūt par pirmo sievieti Zviedrijas premjera amatā, brīdināja, ka galēji labējo panākumi nostādījuši Zviedriju "bīstamā politiskā situācijā".

"Tagad Fredrika Reinfelta ziņā ir tas, kā viņš plāno pārvaldīt Zviedriju, neļaujot Zviedrijas Demokrātiem gūt politisku ietekmi," sacīja Sālina, uzrunājot piekritējus pēc savas sakāves atzīšanas.

Gan Reinfelts, gan Sālina pirms vēlēšanām uzsvēra vairākuma valdības nozīmīgumu, lai mazinātu galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas lomu.

31 gadu vecais Zviedrijas Demokrātu partijas līderis Džimijs Okesons, uzrunājot piekritējus, izsaucās: "Tagad mēs esam Riksdāgā! Mēs esam iekšā!"

Okesons tomēr noraidīja bažas, ka viņa partija varētu radīt haosu parlamentā. "Mēs neizraisīsim problēmas. Mēs uzņemsimies atbildību. Tas ir mans solījums zviedru tautai," sacīja Zviedrijas Demokrātu līderis.

Okesons sacīja, ka viņa partija guvusi panākumus par spīti tam, ka bijusi izslēgta no publiskām debatēm. "Mēs bijām pakļauti cenzūrai, mēs bijām pakļauti viduslaiku boikotam, viņi .. izslēdza mūs [no debatēm]," žēlojās Okesons.

Četru labēji centrisko partiju koalīcija "Alianse par Zviedriju" iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2006.gada 17.septembrī ieguva 48,1 procentu balsu, ar nelielu pārsvaru uzvarot pirms tam valdošo Sociāldemokrātisko partiju un tās sabiedrotos Kreiso partiju un zaļos, kas kopumā ieguva 46,2 procentus balsu. Labēji centriskajā koalīcijā ietilpst arī liberālā Tautas partija, Centra partija un kristīgie demokrāti.

Reinfelta uzvara parlamenta vēlēšanās divas reizes pēc kārtas ir darījusi galu apmēram 80 gadus ilgai sociāldemokrātu dominēšanai Zviedrijas politikā.

Sociāldemokrātiskā partija pēc iegūto balsu daudzuma - 30,9 procentiem - ir pirmajā vietā starp Zviedrijas partijām, par nepilnu procentpunktu apsteidzot Mēreno partiju. 2002.gadā tās pārsvars pār Mēreno partiju bija 15 procentpunkti.

Vēlēšanās svētdien piedalījās vairāk nekā 82 procenti no balsstiesīgajiem Zviedrijas iedzīvotājiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits