Jo ilgāk turpinās nenoteiktība attiecībās starp Tbilisi un Suhumi, jo
izdevīgāk tas ir Krievijai, kurai starptautiskās vienošanās ļauj
Abhāzijā izvietot savu karaspēku. Krievija faktiski tur Gruziju aiz
"Abhāzijas apkakles", domājot, ka tādā veidā atvirzīs Gruzijas
iestāšanos eiroatlantiskajās struktūrās. Ne mazāku lomu šeit spēlē
ekonomika un paredzētās olimpiskās spēles Sočos. Olimpisko objektu
celtniecība nav iedomājama bez lēta darbaspēka, kuru var piegādāt
Abhāzija. "Visa notikumu vēsture sākās pēc tam, kad prezidents
Vladimirs Putins sacīja, ka nepieciešams ekonomiski un juridiski
pielīdzināt Abhāziju Krievijai, tas ir, faktiski no Abhāzijas varētu
izveidot lielu ofšoru," apgalvo avīzes Novaja gazeta komentētāja Jūlija
Latiņina. Ja tas patiešām tā arī ir, tad Krievijai ir izdevīgi saglabāt
status quo, nevis censties risināt Abhāzijas problēmu. Tādēļ skaidrs,
kādēļ Suhumi vairs necer uz Krieviju.
Aicina neiejaukties
Komentējot ANO novērotāju misijas atzinumu par nesen virs Abhāzijas notriekto Gruzijas bezpilota izlūklidmašīnu, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vainoja Gruziju "pastāvīgā Krievijas provocēšanā". Pēc viņa domām, Gruzijas rīcību ietekmējuši spēki no ārienes. "Nedomāju, ka viņi paši to būtu izdomājuši. Ja tā būtu, tad noteikti saprastu, ka tādējādi nevar atrisināt problēmas Dienvidosetijā un Abhāzijā." Pēdējā laikā Gruzijas attiecības ar neatkarību pasludinājušajām teritorijām ir aizgājušas otrajā plānā, priekšā izvirzoties Krievijas un Gruzijas attiecībām.
Maija sākumā Krievijas televīzija Zvezda, kas pieder Aizsardzības ministrijai, paziņoja, ka tās rīcībā ir informācija par Gruzijas karaspēka iebrukumu Abhāzijā. Tas it kā esot paredzēts 9.maijā. Nekāds iebrukums gan nenotika. Kā noskaidrojās izmeklēšanā, todien Abhāzijā viesojās ASV pārstāvju delegācija, kuras sastāvā bija arī ASV valsts sekretāres vietnieks un ASV vēstnieks Gruzijā. Pēc nedēļas Suhumi slepeni ieradās Gruzijas pārstāvis ANO Iraklijs Alasanija. Visas šīs vizītes notika pilnīgā slepenībā, par tām nezināja arī Abhāzijas iedzīvotāji. Vietējie mediji par tām paziņoja tikai pēc tam, kad viesi bija pametuši neatzīto republiku.
Vēlāk pašpasludinātās republikas prezidents Sergejs Bagapšs ieradās Maskavā, kur nāca klajā ar negaidītu paziņojumu, ka Krievijai nevajadzētu iejaukties pārrunu procesā starp Abhāzijas un Gruzijas valdību. Abhāzijas ārlietu ministrs Sergejs Šamba Dienai pavēstīja, ka sarunas notiekot, un piebilda, ka tajās tika runāts par "drošības jautājumiem". Viņaprāt, pilnvērtīgs sarunu process iespējams tikai tad, kad Gruzija izvedīs savu karaspēku no Abhāzijas ziemeļaustrumu daļas un tikai pēc "starptautisko attiecību nodibināšanas" — kad Gruzija būs atzinusi Abhāzijas neatkarību.
Pakļauti Maskavai
Skaidrs, ka Tbilisi, kur Abhāziju uzskata par daļu no Gruzijas, šādu scenāriju noraida. Vienlaikus nenoteiktā situācija, kad Gruzijā uzturas simtiem tūkstošu gruzīnu bēgļu no Abhāzijas (pēc oficiālajiem datiem, no 250 tūkstošiem, kuri 1993.gadā ieradās Gruzijā, Abhāzijā atgriezušies nedaudz vairāk par 45 tūkstošiem), prasa atrisināt kaut daļu problēmu. "Ļoti iespējams, ka abhāzu līderiem ir apnicis, ka Krievija padarījusi viņus par saviem ķīlniekiem attiecībās ar Gruziju," uzskata interneta izdevuma Ježedņevnij žurnal galvenā redaktora vietnieks Aleksandrs Goļcs. "Konfliktu Abhāzijā pirmām kārtām uzkurina krievu ģenerāļi," pārliecināta J.Latiņina.