Decembrī, kad Putins paziņoja, ka kandidēs prezidenta vēlēšanās, par viņu bija gatavi balsot 77%. Lai gan atbalsts Putinam ir sarucis, gandrīz droši, ka viņš vēlēšanās uzvarēs ar lielu balsu pārsvaru.
VCIOM vadītājs Valērijs Fjodorovs sacīja, ka Putina popularitātei esot vairāki iemesli, tostarp viņa personiskās īpašības un lielā uzticība, ko viņš izpelnījies tautā.
Fjodorovs norādīja, ka vairāk nekā 90% aptaujāto, kuri zināja par Putina vēlēšanu programmu, to atbalstīja.
Putins nav nācis klajā ar oficiālu programmu, bet uzrunā par stāvokli valstī šomēnes pievērsās nabadzības un vides jautājumiem.
Putins atteicās piedalīties televīzijas debatēs ar septiņiem pārējiem kandidātiem, un viņa kampaņas video veidots tikai un vienīgi no arhīva materiāliem.
VCIOM aptauja liecina, ka vēlēšanās otrajā vietā paliks Komunistiskās partijas pārstāvis miljonārs Genādijs Zjuganovs, saņemot 7% vai 8% balsu.
Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis varētu iegūt aptuveni 5% balsu, bet bijusī televīzijas realitātes šovu vadītāja Ksenija Sobčaka - 1% vai 2% balsu, liecina aptauja.
Pārējie trīs kandidāti, visticamāk, iegūs tikai 1% balsu vai mazāk.
VCIOM aptauja liecina, ka vēlēšanās piedalīsies 63% līdz 67% vēlētāju.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000.gadā, bet otrā termiņa beigās 2008.gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Neskatoties uz Putina priekšvēlēšanu solījumiem 2012.gadā, viņa pēdējā prezidentūras termiņa laikā dzīves līmenis Krievijā ir pazeminājies, bet Krievijas izolācija uz starptautiskās skatuves ir palielinājusies.
Onslow
reptīļzvirbulis
Neslāvs